Šogad Lieldienas svinēsim neparasti agri — 23. martā.
Šogad Lieldienas svinēsim neparasti agri — 23. martā. Tā tas būs vienīgo reizi šajā gadsimtā, nākamreiz Lieldienas šajā datumā iegadās tikai 2160. gadā. 23. marts ir otrs agrākais iespējamais Lieldienu datums, vēl agrāk Lieldienas var būt 22. martā.
Katoļu un protestantu baznīcās pieņemts, ka vēlākais Lieldienu datums ir 25. aprīlis, bet pareizticīgie Lieldienas svin arī vēlāk — šogad 27. aprīlī. Visretāk Lieldienas bijušas 22. martā — 1918. gadā, 24. martā tikai divreiz — 1799. un 1940. gadā, nākamreiz tās šajā datumā būs tikai 2391. gadā.
Lieldienu datums ir mainīgs, tas katru gadu ir cits un atkarīgs no Mēness fāzes. Citi kristiešu svētki tiek svinēti, vadoties no Lieldienu datuma.
Jēzus Kristus augšāmcelšanās svētki ir cieši saistīti ar jūdu Pashā svētkiem, kuros jūdi atceras iziešanu no Ēģiptes verdzības. Pēc Jaunās Derības liecībām, Jēzus mira Pashā svētkos. Šos svētkus svin dienā pirms pirmās pilnmēness dienas pēc pavasara sākuma. Pirmie kristieši aiznākamo dienu, kurā augšāmceltais Kristus parādījās saviem mācekļiem, nosauca par “Kunga dienu”. Tāpēc katra svētdiena tiek svinēta kā Kristus augšāmcelšanās diena. Sākot ar
2. gadsimtu, kristieši sāka svinēt svētkus, kuros pieminēja Kristus nāvi un augšāmcelšanos. Teologi no dažādām Romas impērijas malām diskutēja par to, kurš tad ir īstais Lieldienu datums. 325. gadā Nīkajas koncilā teologi atteicās no likuma, ka Lieldienas ir svinamas vienlaikus ar Pashā svētkiem, un noteica, ka tās jāsvin svētdienā pēc pirmās pilnmēness dienas pēc pavasara sākuma.
525. gadā Dionisijs Eksigijs 21. martu noteica kā pavasara sākumu.
Astronomiski pavasaris sākas 20. vai 21. martā, kad diena un nakts ir vienāda garuma. Taču tikai 800. gadā, kad valdīja Kārlis Lielais, visa kristīgā pasaule sāka svinēt Lieldienas vienā datumā. Tomēr vienprātība ilga tikai līdz viduslaikiem, kad 1582. gadā pāvests Gregors veica kalendāra reformu. Katoliskie un evaņģēliskie kristieši pieņēma reformēto kalendāru, bet lielākā daļa pareizticīgo kristiešu palika pie juliāniskā kalendāra. Rietumu pasaulē vairs netiek ievērots Nīkajas koncila likums, ka Lieldienas nevar svinēt pirms Pashā svētkiem vai vienlaikus ar tiem. Taču pareizticīgie šo likumu ievēro. Tā kā šogad Pashā svētki ir 19. aprīlī, tad pareizticīgie Lieldienas svinēs tikai 27. aprīlī.
“Svētdienas Rīts”.
