Tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš ir izveidojis darba grupu, kurai būs jāsagatavo priekšlikumi Pilsoņa dienas kā atzīmējamas dienas ieviešanai Latvijā un jāierosina, kurā datumā šai dienai jābūt.
Tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš ir izveidojis darba grupu, kurai būs jāsagatavo priekšlikumi Pilsoņa dienas kā atzīmējamas dienas ieviešanai Latvijā un jāierosina, kurā datumā šai dienai jābūt. Viņš pats par piemērotāko datumu uzskata 15. februāri, kad 1922. gadā tika pieņemta Satversme.
Latvijā ir svētku dienas, kad godinām valsts neatkarību (18. novembrī un 4. maijā) un brīvības cīnītājus (11. novembrī), taču nav atzīmējamu dienu, kas nostiprinātu pilsoņu pašapziņu, pilsonības prestižu un izvērstu patriotisko audzināšanu — uzskata tieslietu ministrs. Piemēram, mūsu kaimiņi igauņi Pilsoņa dienu 26. novembrī svin jau kopš 1998. gada — 1918. gadā šajā dienā pieņēma Likumu par pilsonību. Latvijā Likumu par pavalstniecību pieņēma 1919. gada 23. augustā, taču mēs šajā datumā Pilsoņa dienu nu nekādi nevarētu atzīmēt, jo mūsu valstī šī diena visiem saistās ar 1939. gadā noslēgto noziedzīgo Molotova — Ribentropa paktu.
Sabiedrībā Pilsoņa dienas lietderīgums un iespējamais datums vēl nav apspriests, taču jau izskanējuši vairāki priekšlikumi. Daži nosauc 17. un 18. aprīli, kad 1920. gadā Latvijā notika pirmās demokrātiskās vēlēšanas — Satversmes sapulces vēlēšanas. Īpašu uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās Oskars Kastēns ierosina Pilsoņa dienu svinēt 3. augustā, jo šajā dienā 1995. gadā Ministru kabinets apstiprināja rīkojumu par Latvijas pilsonības piešķiršanu naturalizācijas kārtībā pirmajiem 103 pilsonības pretendentiem. Tieslietu ministrs pret to kategoriski iebilst, jo, viņaprāt, ir bīstami izvēlēties datumu, kas saistīts tikai ar naturalizāciju un jaunpilsoņiem, jo tas Latvijas sabiedrību nevis vienos, bet šķels.
Vai mums vajadzīga viena diena gadā, kurā apzināties sevi par īstiem Latvijas pilsoņiem? Mums tādiem vajadzētu justies vienmēr, ik dienu, būt lepniem un pārliecinātiem. Patriotisms sabiedrībā jāieaudzina pakāpeniski, regulāri, to nevar paveikt, vienu dienu gadā nosakot par Pilsoņa dienu. Un tie pastāvīgie iedzīvotāji, kuri pilsonību cenšas iegūt tikai tāpēc, lai brīvi varētu ceļot un iegūt Latvijā īpašumu, nekad nejutīsies kā īsti šīs valsts patrioti, ja nebūs guvuši par to pārliecību no mazotnes. Arī tie, kas saglabās dubultpilsonību, vienā dienā par Latvijas patriotiem nekļūs.
