Koknesiete Māra Miķelsone rīt — Pūpolsvētdienā — kopā ar ģimeni un draugiem svinēs 40 gadu jubileju. Pusi no tiem Māra nostrādājusi savā iemīļotajā skolotājas profesijā.
Koknesiete Māra Miķelsone rīt — Pūpolsvētdienā — kopā ar ģimeni un draugiem svinēs 40 gadu jubileju. Pusi no tiem Māra nostrādājusi savā iemīļotajā skolotājas profesijā.
— Manas dzimtās mājas ir Aizkraukles pagasta “Ignati”, kur izaugu un arī tagad, apciemojot vecākus, jūtos ļoti labi. Viss tik mīļš un pazīstams, ka varētu aizvērtām acīm izstaigāt gan māju, gan dārzu.
Mācās no skolotājas
Savulaik biju diezgan nopietna meitene, mācījos Andreja Upīša Skrīveru vidusskolā, kur mana pirmā audzinātāja bija fantastiskā skolotāja Florentīne Zakse. Tieši viņas ietekmē jau 1. klasē zināju, ka būšu skolotāja. Daudz laba iemācījos arī no skolotāja Leonīda Antona un citiem. Vienu brīdi gan domāju par feldšeres profesiju, tomēr vēlēšanās veltīt sevi skolai bija spēcīgāka, — stāsta skolotāja Māra Miķelsone.
Pirmā un arī tagadējā darbavieta, jo pāris gadu viņa strādāja Aizkraukles pilsētas sākumskolā, skolotājai Miķelsonei ir Kokneses speciālā internātpamatskola — attīstības centrs. Pirms divdesmit gadiem viņu par audzinātāju pieņēma darbā direktore Maija Grunda. Tagad Māras kundze ir jau direktores vietniece audzināšanas darbā.
Divdesmit gadu vienā skolā
— Pa šiem gadiem mūsu skolā daudz kas mainījies, lielākoties attieksme pret bērniem ar īpašām vajadzībām. Nu viņiem ir lielākas iespējas attīstīt savus talantus, arī materiāli esam labāk nodrošināti, un mums ir draugi arī citās valstīs, — teic Māras kundze.
Skolotājai patīk aktīva dzīve. Bērnībā Māra aizrāvās ar slidošanu un brauca ar velosipēdu. Kad sāka strādāt, piecus kilometrus no mājām līdz skolai un atpakaļ nereti mēroja kājām. Arī tagad nekas daudz nav mainījies, jo Māra skolā ir arī sporta skolotāja, un viņai joprojām vienmēr gribas kustēties. Tagad viņa daudz staigā un labprāt slido Aizkraukles ledushallē.
Nododas vaļaspriekiem
Kamēr meita Baiba studē, brīvajā laikā skolotāja var sevi palutināt. Viņai pietiek laika interesantu grāmatu lasīšanai, meitas kucītes Dafnes aprūpēšanai, adīšanai un apģērba šūšanai. Šūt skaistas blūzes un kleitas Mārai savulaik iemācīja skolotāja Zakse, kura citu vidū izcēlās ar savām oriģinālajām blūzēm. Māras kundzei gribētos arī kaut kur tālāk aizbraukt ceļojumā, bet pagaidām tas jāatliek, jo vispirms jādomā par meitas mācībām.
— Jaunībā biju maksimāliste, taču gadu gaitā mācos cilvēkus pieņemt tādus, kādi viņi ir. No pieredzes zinu, ka jebkuras pārmaiņas ir labas, arī no likteņa lemtajiem pārbaudījumiem es cenšos mācīties un gūt ko gaišu.
Pirmajā vietā ģimene
— Savulaik direktore Grunda man atgādināja, ka pirmajā vietā sievietei jābūt ģimenei un bērniem. Tomēr daļu emociju un mīlestības veltu arī skolēniem, kuri bieži skolotājiem pieķeras kā saviem vecākiem. Cenšos viņiem palīdzēt izprast dzīvi dažādās jomās. Lai viņi, sākot patstāvīgu dzīvi, būtu tai sagatavoti, taču ne visiem tas ir pa spēkam.
Saprotu, cik grūti ir vecākiem, kuriem jāaudzina bērni ar īpašām vajadzībām. Šie bērni man ir ļoti tuvi. Un viņi mīlestībai dod pretī mīlestību. Tādos brīžos jūtos gandarīta, ka esmu skolotāja, un tad nekas vairs nav par grūtu, — atzīst Māras kundze.
