Dziedātāju un dejotāju fani uz vasarā notiekošajiem Dziesmu un deju svētkiem Rīgā 36 tūkstošus biļešu izpirka dažās stundās.
Dziedātāju un dejotāju fani uz vasarā notiekošajiem Dziesmu un deju svētkiem Rīgā 36 tūkstošus biļešu izpirka dažās stundās. Tas gaužām neapmierina tos, kuri palika tukšā, un tāpēc Dziesmu un deju svētku birojs sakarā ar pārkāpumiem biļešu tirdzniecībā vērsās pat Ekonomikas policijā.
Taču veltīgi, jo nav tāda likuma, kurš aizliegtu spekulēt ar biļetēm. Nav bijis ierobežojuma, cik daudz biļešu viena persona var iegādāties un cik biļešu svētku birojs drīkst rezervēt. Rezultāts ir gaužām bēdīgs. Vispirms jau bija traucēta biļešu iegāde internetā, bet Liepājā biļešu kase vispār netika atvērta. Par biļešu tirdzniecību atbildīga ir SIA “Biļešu paradīze”. Svētku preses sekretāre Aiva Rozenberga aicina cilvēkus biļetes no starpniekiem nepirkt, jo rīkotāji nevar garantēt to autentiskumu, turklāt iedzīvošanos, spekulējot ar biļetēm, uzskata par neētisku. Bet vai tad spekulants domā par ētiku? Situācija ir kā teicienā — pēc kautiņa dūres vairs nav ko vicināt. Tā arī šajā gadījumā — viss ir likumīgi.
Tas, kurš manīgāks un stāvēja rindā jau rīta agrumā, klausīsies un skatīsies koncertus “dzīvajā”. Pārējie vēros svētkus televīzijas pārraidēs vai apmeklēs kādu bezmaksas koncertu. Uz atklāšanas koncertu 8000 biļešu tomēr rezervēts koru dziedātājiem, pašvaldībām, kolektīvu draugiem no ārzemēm, diplomātiem un augsta ranga ārzemju viesiem.
Pēc tik grandiozas ažiotāžas mums jāmācās no kļūdām. Turpmāk lielu svētku vai koncertu rīkotājiem jāparedz spekulantu aktivitātes un jānosaka “griesti”, cik biļešu drīkst pārdot vienai personai vai darbavietai, cik atstāt rezervē viesiem un dalībniekiem.
Taču līdz svētkiem laika vēl diezgan, un tie, kuri gribēs būt Mežaparka estrādē, gan tur arī nokļūs, varbūt izmantojot to pašu pelto spekulantu “servisu”. Un vai nav vienalga, ka tikai latvieši dzied un dejo.
