Patlaban makšķernieki sadalījušies divās nometnēs. Vieni vēl steidz baudīt pēdējā ledus priekus, savukārt otri ziemas inventāru jau iesaiņojuši un nolikuši vasaras “guļai”.
Patlaban makšķernieki sadalījušies divās nometnēs. Vieni vēl steidz baudīt pēdējā ledus priekus, savukārt otri ziemas inventāru jau iesaiņojuši un nolikuši vasaras “guļai”. Viņi cītīgi vicina pludiņmakšķeres un met gruntsmakšķeres, Ventā, Lielupē, Aiviekstē un Salacā velkot vimbas, brekšus un raudas.
Šoreiz ziemas copi liksim mierā. Kam tā izdevās, kam — nē. Šoreiz pastāstīšu par kādu īpašu makšķeres tipu — štekeri, par kuru daudzi “copmaņi” ir dzirdējuši, bet dzīvē tā arī nav pat rokās turējuši. Taču interese ir liela.
Laiks pārdomām
Tiem, kas kaut ko par šo makšķerkātu ir dzirdējuši, noteikti pirmā doma, kas ienāk prātā, ir šīs makšķeres augstā cena. Daļēji tam varētu piekrist. Taču nevajag uzreiz pirkt to dārgāko, kas maksā tūkstošus latu. Dalīšos savā pieredzē. Divus gadus pēc kārtas sacensībās piedalījos ar štekeri, kura cena veikalos nav augstāka par Ls 300. Piemēram, aizrautīgiem pīpmaņiem ieteiktu parēķināt, cik naudiņas gada laikā tiek “izkūpināts” gaisā. Varbūt ir laiks atmest vai vismaz samazināt smēķēšanu, lai iekrātu un nopirktu teicamu makšķerkātu. Tādu, ar kuru copējot braukt mājās tukšā ir vienkārši neiespējami. Katrs makšķernieks, dodoties uz copi, noteikti ņem līdzi vismaz divas makšķeres. Ja paredzēts ķert baltās zivis, visbiežāk tie ir balonēzes tipa pludiņkāti vai gruntsmakšķere. Katra no šīm makšķerēm maksā no Ls 30 līdz Ls 50. Pieskaitiet klāt vēl divas spoles, kas katra maksā vismaz 25 latus, un, lūk, jums jau vismaz trešdaļa no štekera!
Varu droši apgalvot, ka štekers noteikti vienā copes reizē var aizstāt gan parasto pludiņmakšķeri, gan gruntsmakšķeri. Jāmāk tikai šo kātu izmantot. Mēs taču visi atceramies laikus, kad braucām ar žigulīšiem, kad nebija mobilo sakaru, veikalos pēc bālajiem cīsiņiem stāvējām pāris stundu rindā, bet, kam bija džinsi kājās, tas bija pirmais puisis ciemā.
Laiki mainās arī makšķerniekiem. Ziemā uz ledus vairs tikai retais sēž vatenī un velteņos, savukārt vasarā ar stiklašķiedras makšķerīti par 5 latiem darbojas tikai iesācēji vai vienas dienas makšķernieki.
Bezriņķu kāts — štekers
Štekers ir makšķere, kas sastāv no daudziem saspraužamiem posmiem. Pārsvarā to garums ir 11 — 14,5 metri, bet garumu var regulēt katrs pēc saviem ieskatiem. Noņemam posmu, trīs, kaut vai piecus, un copējam. Viss atkarīgs no vietas izvēles. Ar šīs makšķeres palīdzību varam iztaustīt katru bedrīti aptuveni 13 metru attālumā no krasta, jo zivīm šādas iedobes vienmēr bijušas kā atpūtas vietas. Praktiskajā makšķerēšanā štekers dalās divās daļās — resnais gals un tievais. Tiem gan ir atšķirīgi nosaukumi, bet nesarežģīsim dzīvi. Makšķerei nav riņķu, tātad nav arī spoles.
Makšķeri sagatavo šādi — caur tievāko galu tiek ievērta speciāla gumija. Tās resnums atkarīgs no iespējamā zivs svara. Vienu tās galu nostiprina aiz otrā, trešā vai ceturtā tievgala posma. Viss atkarīgs no dziļuma, kādā makšķerējam, un līdz ar to — arī no vietas, kur štekers, izvelkot pašu makšķeri, tiks sadalīts divās daļās. Tas tāpēc, ka visā garumā ar šo makšķeri tiek izdarīta tikai viena veida kustība — izvilkšana un ieslidināšana copes vietā. Ar šo makšķeri visā garumā neviens nekad un neko nevicina, nemet un neslien to kā antenu gaisā. Otru gumijas galu nedaudz nostiepj un nofiksē ar speciālu fiksatoru, kura otrā galā no mājās sagatavotas saiviņas piesien auklu. Savukārt auklas garums ir tik liels, cik makšķerējamā vietā dziļums un vēl kāds metrs klāt atkarībā no laika apstākļiem.
Neaizstājama šī makšķere ir vietās, kur liela straume, jo neviens cits makšķerkāts nevar noturēt pludiņu un līdz ar to ēsmu iebarošanas vietā. Savukārt ar štekeru to darīt ļoti labi. Arī iebarošanu veicam galvenokārt ar speciāla kausiņa palīdzību, kas iestiprināts vienā no štekera topkitiem. Viss notiek ļoti klusi un ar lielu precizitāti. Vienā vietā barība un tieši turpat arī āķis ar ēsmu. Īpaši labi tas izdodas pavasaros, kad upes pārplūdušas un straumes līkloči veido atstraumes. Pagājušajā gadā Aiviekstē, Salacā, Ventā un Gaujā brekši, vimbas un raudas tika vilktas uz “urrā”. Ļoti daudzus šī makšķere ieinteresējusi, bet labāk, pirms iegādāties šo kātu, ir redzēt to darbībā. Arī iebarojamās barības nepieciešams vismaz divas reizes mazāk kā ikdienas copē ar ierastajiem makšķerkātiem.
Cope sākusies
Nu jau būs kādas trīs nedēļas, kā Ventā, Lielupē pie Bauskas un Salacā makšķernieki velk labus balto zivju lomus. Izmanto gan gruntsmakšķeres, gan pludiņmakšķeres.
Tā kā ir pavasaris un straume upēs vēl pietiekami liela, kas savukārt nes lejā zāli, zarus un dažnedažādāko “kultūrslāni”, tad tiem, kas copē ar gruntenēm, būs nepieciešams kāts ar lielāku testu. Vismaz 120 g vai līdz 3 lbs. Šo pēdējo angļu testa ciparu vēl neviens nav varējis konkrēti apzināt. Pat vairumtirgotājiem domas atšķiras. Vieni saka, ka jādala ar divi, citi — ar trīs, un tad it kā iegūstam vajadzīgo testa ciparu latviskā versijā. Es šos “lbs” dalu ar acīm un pieredzi, tāpēc, kur mani atrast, lielākā daļa lasītāju jau zina, un ar katru esmu gatavs dalīties pieredzē, lai iegādātais makšķerkāts būtu domāts tieši pircēja iedomātajām idejām, nevis kalpotu kā kārtējais pārsteigums.
Pamatauklas resnums — no 0,3 līdz 0,4 mm. Divas pavadiņas ar 0,2 — 0,23 mm resnumu un plastmasas mormiškas galā kā obligāts nobeigums. Plastmasas mormiškas lietojam tik ilgi, kamēr ūdens dzidrums nav sasniedzis caurspīdīgumu.
Ar pludiņmakšķerēm ir nedaudz sarežģītāk. Pat standarta variantu ieteikt ļoti sarežģīti, jo katra upe vai tās posms ievieš savas korekcijas. Tāpat arī paredzamā zivs koriģēs gan pavadiņas resnumu, gan āķa lielumu, bet izvēlētā copes vieta — pludiņa formu un svaru. Par standarta garumu var uzskatīt makšķeri no 4,20 m līdz 6 m. Visbiežāk izmantojamās “copenes” ir balonēzes un mačkāti ar testiem līdz 30 vai pat 50 g. Pats pavasaros biežāk izmantoju balonēzes 5 — 6 metru garumā. Ja visu dienu kaut kur ūdenī jānostāv, tad vieglā balonēze tam ir kā radīta. Veikalos cenas tām svārstās no Ls 25 un dārgāk. Lētākas versijas gan neieteiktu pirkt, bet katram jau jāpārliecinās pašam. Ieekonomējot 5 līdz 10 latu pirmajā reizē, var nākties pēc tam izdot vēl Ls 25. Domājiet paši, jo veikalniekiem parasti ir vienkāršāk pārdot lētu preci, jo skaidri zināms, ka tūlīt nāksiet atkal un pirksiet jau labāku, tātad — dārgāku.
Ēsmas
Pavasarī vimbām vislielākā ēsma ir nelobītās krevetes (tās nolobām upes malā, sagriežam tabletes resnumā un liekam trīs četras uz āķa), kā arī naktstārpi. Tikai tad seko motiļi un baltie mušu kāpuri. Raudām un brekšiem izmantojam baltos kāpurus un motiļus. Kārtīgam plakanajam gan tīri labi garšos arī naktstārps.
Pavasarī, tāpat kā vasarā, nepieciešams kāds barības vilinājums. Uzdevums ir nevis pieēdināt zivis, bet gan pievilināt. Tāpēc salīdzinoši ar vasaru izmantojam lētās barības attiecīgai zivij. Pieredze gan rāda, ka uz jebkuru no baltās zivs barībām nāk visas viņu sugas māsas. Izņēmums ir vienīgi sapali. Viņiem ir speciāla barība. Barībai nedaudz piejaucam plaucētu saulespuķu spraukumus un baltmaizes rīvmaizi. Ja ir stipra straume, barībai piejaucam pēc iespējas smagāku zemi. Proporcijas var būt puse uz pusi. Tāpat var izmantot arī mālus.
Visiem — ne asakas! Un lai veicas pavasara copē, kas ir visrezultatīvākā visa gada garumā!
