Nule stājās spēkā grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 80. pantā.
Nule stājās spēkā grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 80. pantā. Par zvejas noteikumu pārkāpšanu draud sods līdz 3000 latiem, konfiscējot zvejas rīkus, zivis, laivas vai bez konfiskācijas, atņemot zvejas tiesības uz laiku līdz trim gadiem.
Saeimas veiktie grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā raisa sašutumu ne vienā vien makšķerēšanas entuziastā. Nesamērīgi lielas naudassummas būs jāmaksā arī par nenozīmīgiem pārkāpumiem.
Ja pārkāpums bija neliels, līdz šim varēja aprobežoties arī ar brīdinājumu. Tagad tādas normas vairs nav, mazākais sods par makšķerēšanas noteikumu pārkāpumu ir 20 latu. Turklāt to var piemērot vien tad, ja ir vainu mīkstinoši apstākļi, ja tādu nav, naudassods būs daudz lielāks — līdz pat 500 latiem, kā arī konfiscēs pārkāpuma izdarīšanas rīkus un peldošos līdzekļus. Vēl lielāks sods par pārkāpumu jāmaksā juridiskajām personām. Ja zvejnieks pieļauj kādu nelielu kļūdu, piemēram, neizdara ierakstu zvejas žurnālā, marķējums nav pareizi uzrakstīts, sods — līdz 3000 latiem un peldošo līdzekļu konfiskācija.
“Staburags” Madonas reģionālajā vides pārvaldē noskaidroja, ka populārākais pārkāpuma veids ir mājās aizmirstas makšķerēšanas kartes, makšķerējot vietās, kur atļauta tikai licencētā makšķerēšana, zvejnieki “aizmirst” iegādāties licences. Ja makšķerniekam gadīsies tādus “sīkumus” aizmirst, nāksies vien maksāt 20 latu. Biežāk konstatētie zvejas noteikumu pārkāpumi ir identifikācijas plāksnīšu trūkums, pazaudēti murdu karodziņi. Palīdzēt “atbrīvoties” no vismaz 200 latiem un laivas var pat vējš, noraujot tīkla vai murda marķējumu. Gadās arī, ka ļaundari sagriež tīklus un norauj identifikācijas plāksnītes.
