Labklājības ministrija neatbalsta Ekonomikas ministrijas ierosināto darbdienu pārcelšanu, jo to īstenot būtu problemātiski gandrīz 70% strādājošo, turklāt izjauktu esošo darba laika kalendāra sistēmu.
Labklājības ministrija (LM) neatbalsta Ekonomikas ministrijas ierosināto darbdienu pārcelšanu, jo to īstenot būtu problemātiski gandrīz 70% strādājošo, turklāt izjauktu esošo darba laika kalendāra sistēmu.
LM uzskata, ka darbdienu pārcelšanu būtu neiespējami vai apgrūtināti īstenot daudzās darbības jomās, tostarp veselības un sociālajā aprūpē, būvniecībā, transporta un sakaru jomā, viesnīcās un restorānos, lauksaimniecībā, mežsaimniecībā.
Darbdienu pārcelšana nav iespējama arī tajos uzņēmumos un iestādēs, kur noteikta sešu dienu darba nedēļa, maiņu vai summētais darba laiks. Vienlaikus, pēc LM speciālistu domām, darbdienu pārcelšana varētu radīt krietnus zaudējumus uzņēmējiem mazajos un mikrouzņēmumos.
LM atzīst, ka vienota darbdienu pārcelšana visā valstī praktiski ir realizējama tikai tādos uzņēmumos un iestādēs, kur ir noteikts normālais darba laiks — piecas dienas nedēļā. Turklāt, analizējot valsts sektorā strādājošo darba laika organizāciju, daudzās valsts institūcijās, piemēram, sociālās aprūpes centros, muzejos, tiek izmantots cits darba laiks. Līdz ar to pat valsts pārvaldes iestādēs nav iespējams vienoti pārcelt darbdienas.
Turklāt šāda iniciatīva negatīvi ietekmētu arī tos vecākus, kuri strādā pie komersanta vai komercsabiedrībā, kas nepārceļ darbdienas, jo viņiem rastos papildu izdevumi auklītēm.
LM norāda, ka Darba likumā nav iespējams kā normu iekļaut darbdienu pārcelšanu, jo tā neatbilst starptautiskajiem standartiem, kas noteikti attiecībā uz darba laika ilgumu.
LM viedoklis par darbdienu pārcelšanu iesniegts Ekonomikas ministrijā.
www.delfi.lv
