Sunākstietis Juris Bērziņš no kuiļa glābjas eglē.
Sunākstietis Juris Bērziņš no kuiļa glābjas eglē
Sunākstietis Juris Bērziņš ir mednieks ar ievērojamu stāžu. Viņš uzskata, ka, mainoties klimatam un līdz ar to arī medību apstākļiem, jāpievēršas gaides medībām. Tad siltās bezsniega ziemās nevajadzētu uztraukties, ka nav iespējams nomedīt paredzēto skaitu dzīvnieku.
Nu jau gandrīz aizvadītā medību sezona Bērziņa kungam nav bijusi pārāk veiksmīga, īpaši noslēgums.
— Laiks silts, sniega nav, un mežacūku medības gandrīz nav iespējamas, — teic Juris Bērziņš. — Zināma tikai aptuvena mežacūku mitināšanās vieta, taču dzīvniekus vairs nedrīkst tramdīt, kā tas parasti notiek medībās ar dzinējiem. Sivēnmātes ir grūsnas. Arī citu dzīvnieku mātītes gaida mazuļus, un viņas traucēt ir nepieļaujami. Pērn termiņa pagarinājuma laikā piesala, uzsniga sniegs, un medības bija veiksmīgas. Šogad situācija ir citāda. Siltu bezsniega ziemu noteikti būs arvien vairāk. Tāpēc jāmaina arī medību paņēmieni. Aktīvāk jāmedī vasarā un rudens sākumā.
Bērziņa kungs teic, ka dzīvnieku populāciju un uzvedību ietekmē arī lielās izcirstā meža platības. Lielo izcirtumu dēļ mainās dzīvnieku pārvietošanās ceļi, pat paradumi. Katrai sugai ir savi ierastie dzīves apstākļi, ja to nav, dzīvnieki apvidu visbiežāk pamet.
Jau parīt mežacūku medību termiņš beigsies, taču Bērziņa kungs teic — tas nenozīmē, ka bise vairākus mēnešus glabāsies nelietota.
— Laiks kļūst arvien siltāks, tāpēc noteikti aktivizēsies bebri, kuri pašlaik ieslīguši ziemas miegā, ir ļoti neaktīvi, — turpina mednieks. — Viņi steigs atjaunot rudenī izjauktos dambjus, un viņus varēs medīt daudz aktīvāk. Negaidām, līdz meža īpašnieki vēršas pie mums ar sūdzību par appludināto mežu. Labāk paši laikus jaucam dambjus un medījam bebrus, kuri dodas tos atjaunot. Pērn izmantojām gandrīz visas bebru medību atļaujas. Domāju, arī šogad veiksies tikpat labi.
Savi mednieka stāsti ir arī Bērziņa kungam. Reiz no ievainota mežakuiļa nācies glābties egles galotnē.
— Mastā atskanēja vairāki šāvieni, — viņš atceras. — Pēkšņi pamanīju man virsū skrienam milzīgu mežakuili. Vēlāk noskaidrojām — svarā ap 160 kilogramu. Arī es divas reizes izšāvu, taču dzīvnieks pat nepaklupa. Nācās steigšus rāpties tuvējā eglē. Vēlāk brīnījos, kur tajā mirklī radās nepieciešamā veiklība un spēks. Kuilis aizskrēja gar pašu egli un pazuda tuvējā biežņā. Kad viss norima, kopā ar kolēģiem devāmies dzīvnieku meklēt. Viņš bija noskrējis vēl vairākus desmitus metru un nokritis biezā krūmājā.
