Pagājušajā nedēļā satiksmes ministrs Ainārs Šlesers tikās ar reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministru Edgaru Zalānu.
Pagājušajā nedēļā satiksmes ministrs Ainārs Šlesers tikās ar reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministru Edgaru Zalānu. Ministri pārrunāja otrās šķiras ceļu situāciju. Nākamgad plāno būtiski palielināt līdzekļus šo ceļu uzturēšanai. Pašreizējie laika apstākļi zemes ceļiem par labu nenāk. Ceļi pat nepaspēj uzsalt, noblietēties, kā ziemā ierasts. Ja ceļš ļoti slikts, slidens, tad autobusa vadītājs izlemj pats, vai tālāk vispār iespējams braukt. Saprotu, ka šādā situācijā cieš cilvēki, bet ceļi ir tādi, kādi tie ir. Ja pavasarī būs saulains laiks un nelīs, tad viss būs kārtībā.
Mūsu uzņēmumā aizvadītajā nedēļā nekas ārkārtējs nenotika, un es par to priecājos, jo te visam jānorit, kā plānots, bez liekiem “pārsteigumiem”.
Mums ir gan jauni, gan lietoti autobusi, tehnika nav slikta. Protams, vienmēr var vēlēties, lai ir labāk. Šogad, iespējams, vietējās nozīmes maršrutos sāks braukt arī jaunāku izlaiduma gadu autobusi.
Reģionālās reformas rezultātā varbūt būs izmaiņas autobusu maršrutos, bet to noteiks paši iedzīvotāji. Cilvēki savā pašvaldībā var iesniegt priekšlikumus, ekonomiski pamatojot maršruta nepieciešamību, un rajona padomes dotāciju komisija kopā ar autotransporta uzņēmuma darbiniekiem lems par iespējām īstenot iesniegtos priekšlikumus.
Visaktīvākie sabiedrības locekļi šobrīd ir pensionāri. Lielai daļai veco cilvēku pensijas ir mazas. Ko gan var nopirkt par 140 latiem? Labi, ja pensionāriem palīdz bērni vai ir iespēja strādāt un nopelnīt. Liela daļa pensionāru strādā par apkopējiem, sētniekiem, un tas ir ļoti nepieciešams darbs, ikdienā mēs nenovērtējam šo darbu darītājus.
Mūsu uzņēmumā ir vairāki darbinieki, kuri jau ir pensijā un strādā ļoti labi. Ja cilvēkam ir iespēja un veselība to ļauj, kāpēc viņam neļaut strādāt? Nezinu, vai grozījumi likumā “Par valsts pensijām” varēs atrisināt smago sasāpējušo situāciju. Tagad iznāk, ka tas, kuram pensija bija Ls 149, pēc 1. aprīļa saņems vismaz Ls 160, bet tas, kam bija Ls 151, ar saviem 150 tā arī paliks, jo mazākas pensijas saņēmējs viņu apsteigs par 10 latiem. Iznāk, ka neko nepalielina — pat inflācijas radīto pirktspējas samazināšanos nekompensē!
Inflācija neapturami sadārdzina preces, pensijas ir niecīgas, valstij pietrūkst līdzekļu citām neatliekamām vajadzībām — drošībai, veselības aprūpei, izglītībai. Tomēr laikam esam “bagāti”, jo būvējam vienu no dārgākajiem tiltiem pasaulē, Gaismas pils būvniecība vēl nav sākta, tomēr naudu šim projektam jau tērē. Vai šīs tiešām ir lietas, kas mums patlaban ir tik ļoti svarīgas un vajadzīgas? Rīgas domes amatpersona paziņoja, ka Dienvidu tilta celtniecība satiksmes problēmas Rīgā neatrisinās. Citās valstīs vispirms ierīko pievedceļus un pēc tam būvē tiltu, tikai pie mums ir otrādi. Tomēr, neiedziļinoties un neizprotot lietas būtību, strikti spriest par šo situāciju nevaru.
Neesmu iedziļinājusies Kosovas neatkarības atzīšanas jautājumā. Valstu viedokļi šajā ziņā ir ļoti atšķirīgi. Albāņu un serbu attiecību vēsture ir sarežģīta. Tomēr, zinot, ka Kosovā dzīvo 80% albāņu, ir tikai loģiski, ka viņiem ir sava neatkarīga valsts. Mani uztrauc, ka Balkānos atkal varētu sākties nemieri. Šie konflikti starp albāņiem un serbiem ilgst gadsimtiem. Kosovai kļūstot par neatkarīgu valsti, varētu izveidoties saspīlētas Eiropas Savienības attiecības ar ietekmīgo Krieviju.
Kārtējo reizi apgānīja mūsu nacionālo simbolu — Brīvības pieminekli. Varam spriest par tūristiem, kas no Lielbritānijas ierodas mūsu valstī, par šo cilvēku izglītības līmeni un morālo stāju. Visu cieņu britu reakcijai un preses nostājai šajā jautājumā — viņi atbalsta un atzīst par pamatotiem piemērotos sodus.
Briti uz Latviju brauc kā uz trešās pasaules valsti, pavada te nedēļas nogales, izklaidējas ar mūsu skaistajām meitenēm, piedzeras un dara šādas muļķības. Tūristus, kuri ierodas Latvijā, ir jāizglīto, ko drīkst un ko nedrīkst darīt mūsu valstī. Informāciju varētu izvietot lidmašīnās. Informatīvajā materiālā varētu ievietot fotoreportāžu no Latvijas cietumiem, tad briti noteikti padomātu, vai vēlas nokļūt šādā vietā. Vajadzētu pārdomāt arī sodu veidus. Manuprāt, sabiedriski derīgie darbi — tualetes uzkopšana vai ielu slaucīšana — noteikti būtu daudz iedarbīgāki par naudassodu. Šādi varētu sodīt arī citus huligānus un vandaļus. Lai salabo un satīra savām rokām, tad pāries vēlēšanās vēlreiz kaut ko sabojāt vai salauzt.
Atkal skaļi izskanējusi kārtējā lieta par kukuļdošanu. Tā ir tikai amatpersonas izvēle — nevienam taču ar varu naudu kabatā nebāž. Domāju, ka kukuļņēmējiem nav mazas algas. Taču apetīte rodas ēdot. Vispiemērotākais sods kukuļņēmējiem būtu visas mantas konfiskācija un liegums ieņemt amatus. Lai sāk visu no nulles. Šos cilvēkus nav nepieciešams izolēt no sabiedrības un uzturēt par nodokļu maksātāju naudu. Tie, kuri cietumā nonākuši par kukuļņemšanu, varētu strādāt sabiedriski derīgus darbus. Darba terapija ir visiedarbīgākā.
Nedēļas nogali pavadīju mājās, ģimenes lokā. Katru sestdienu un svētdienu mēdzu apmeklēt baseinu. Tas ir ieguldījums veselības uzlabošanā, kā arī palīdz relaksēties un saglabāt možu garu visu nedēļu.
