Baltijas reģionu uzskata par seismiski mierīgu, tomēr zemestrīces piejūras reģionā ir bijušas un var atkārtoties. Seismologs Valērijs Nikuļins izveidojis Latvijas seismisko karti. Tajā kā seismiski bīstama vieta iekļauta arī Aizkraukle.
Baltijas reģionu uzskata par seismiski mierīgu, tomēr zemestrīces piejūras reģionā ir bijušas un var atkārtoties. Seismologs Valērijs Nikuļins izveidojis Latvijas seismisko karti. Tajā kā seismiski bīstama vieta iekļauta arī Aizkraukle.
400 gadu laikā Latvijas teritorijā vien reģistrēti vairāki grūdieni no sešām līdz septiņām ballēm pēc Rihtera skalas. Tik spēcīgu satricinājumu laikā ēkās var rasties plaisas, tās var pat sagrūt. Bijuši arī cilvēku upuri.
Latvijas Universitātē apspriests seismologa doktora Valērija Nikuļina darbs “Seismiskie apstākļi un briesmas Latvijā”. Eksperts apstrādājis lielu skaitu materiālu un apkopojis visa reģiona seismiskās aktivitātes datus. Nikuļina darbam ir gan zinātniska, gan praktiska nozīme: seismiskās aktivitātes karte ir svarīga ne tikai celtniekiem un apdrošināšanas kompānijām, bet arī ikvienam valsts iedzīvotājam, kas plāno mājas būvniecību.
Latvijā ir 17 tā dēvēto seismiski bīstamo zonu. Pie tām pieder, piemēram, Bauskas, Daugavpils, Jelgavas, Rīgas, Irbenes un Aizkraukles apkārtne. Lielākajā daļā šo vietu zemestrīces jau bijušas, un ir iespēja, ka tās atkārtosies.
“1616. gadā reģistrēta zemestrīce Bauskā, 1908. gadā — Daugavpilī, 1821. gadā — Koknesē. Tās visas bija sešas līdz septiņas balles stipras. Tomēr jāņem vērā, ka tajā laikā nebija precīzas aparatūras un novērtējums tika veikts, pamatojot ar novērojumiem — vērojot, vai rodas plaisas sienās, šūpojas lustra vai no galda nogāžas ziedi,” stāsta Nikuļins.
Latvijā visbīstamākie seismiskās aktivitātes punkti ir Bauskas un Daugavpils rajons, kur pazemes grūdieni var sasniegt septiņas balles.
Savukārt pārējās seismiskās aktivitātes zonās zemestrīču spēks var sasniegt sešas balles pēc Rihtera skalas. “Sešas balles stipru zemestrīču laikā var rasties plaisas ķieģeļu un akmens ēkās, tādēļ Latvijas celtniekiem par šādiem riskiem būtu jāinteresējas,” saka Nikuļins. “Vecrīga sešu ballu zemestrīci spētu izturēt, tikai vecajās akmens ēkās varētu rasties plaisas. Koka ēkas, kādas ir Latgales priekšpilsētā, maz ietekmē zemestrīces spēks, jo tajās plaisas neveidojas,” viņš skaidro.
TVNET
