Ivars Godmanis: vispirms pensijas, tad elektrību.
Ivars Godmanis: vispirms pensijas, tad elektrību
Uz savu pirmo preses konferenci Ministru kabinetā reģionālās preses pārstāvjus aicināja Ministru prezidents Ivars Godmanis. Žurnālisti ieradās kuplā skaitā, lai klātienē iztaujātu premjeru par valdības darba aktualitātēm.
Tikšanos premjers sāka ar ieteikumu žurnālistiem iepazīt 2007. gada Latvijas statistikas gadagrāmatu, ko arī pats šajā reizē cītīgi citēja. Reģionālās preses pārstāvjiem tas gan nešķita nekāds atklājums, jo šī informācija ir ne tikai publiski iegūstama, bet mēs par to ikdienā varam pārliecināties reģionos, kur situācija daudz labāk redzama nekā no valdības ēkas.
Arī uzrunas turpinājums šķita diezgan nekonkrēts un saraustīts, kurā dzirdējām maz konkrētības par turpmāko valdības darba virzību. Tiesa, pavīdēja arī pa kādam solījumam Ivara Godmaņa stilā, sak, tā tas būs! Nu ko, raudzīsimies, vai sacītais piepildīsies.
Nāksies arī zaudēt
Premjers Ivars Godmanis atzina, ka nedz statistikas skaitļi, ne reālā situācija valstī nav iepriecinoša. Tomēr to nevar uzlabot ātri, bet tie, kuri apgalvo pretējo, ir lēti populisti. Jāteic, ka šādu frāzi skandējis vai katrs Latvijas premjers, bet cerētā rezultāta tik un tā nav. Inflācija tā arī turpina augt.
— Tagad būtiskākais ir censties nepieļaut darbības, kas vēl vairāk palielinātu inflāciju. Tomēr, neskatoties uz to, elektrības sadārdzināšanās no 1. aprīļa ir neizbēgama. To nevar nedarīt, bet vispirms gan indeksēsim pensijas, lai šis cenu kāpums būtu mazāk jūtams. Jāpievērš uzmanība arī cenu struktūrai. Nevaram rīkoties kā Krievijā, kur vienkārši aizliedz palielināt cenas. Tomēr ir jāvēršas pret tiem, kuri tās paaugstina nepamatoti. Šobrīd neviens nevar pateikt, ka enerģijas cenas Latvijā nav pasaules līmenī, bet šī pavasara cenu izmaiņas ir pēdējās attiecībā pret pasaules cenām. Viss! Nevar būt tā, ka vienā valstī cena ir paaugstinājusies, un tāpēc arī pie mums to paaugstina, lai gan, piemēram, Vācijā piena paka veikalā maksā lētāk nekā Latvijā. Esmu pārliecināts, ka daudzām precēm cenas būs jāsamazina. Tiem, kuri grib nopelnīt, ir jāapzinās, ka šāda situācija nebūs mūžīgi un nāksies arī zaudēt. Pakāpeniski, bet tomēr būs jāpaaugstina arī akcīzes nodoklis, — atzīst premjers.
Sadārdzināšanos nepieļaus
Žurnālistus arī interesēja, kā turpmāk būs ar dažādiem Eiropas Savienības projektiem, ar kuru palīdzību pašvaldībās uzlabotas daudzas lietas. Līdz ar izmaksu sadārdzināšanos projektu skaits ir samazinājies, un vairāki darbi palikuši tikai iecerēs.
Ivars Godmanis bija kategorisks, paziņodams, ka tik vienkārši projektu izmaksu sadārdzināšanos vairs nepieļaus.
— Tas pilnībā nebūs iespējams projektos, kuru realizācijas termiņš ir līdz diviem gadiem, un uzņēmējiem tas jāņem vērā. Nevar būt kā tagad — jāsāk strādāt, bet cena, izrādās, par 30 procentiem lielāka, nekā plānota sākumā. Es tam nesaskatu pamatojumu, un ar inflāciju jau vienmēr var aizbildināties. Šādos gadījumos skaidri un gaiši redzama uzņēmumu vēlme nopelnīt no valsts maka, jo katram projektam ir termiņi, kas jāievēro, lai iegūtu finansējumu no Eiropas Savienības fondiem, jo pretējā gadījumā visas izmaksas jāsedz no savas “kabatas”. Valsts atbildība šādos gadījumos ir nopietna, bet arī pašvaldībām jāraugās, kas tās ir par firmām, kuras “uzskrūvē” cenas. Katrā ziņā mēs kontrolēsim, lai tās šādos projektos vairs nepiedalās, — teica Ivars Godmanis.
Viņš gan piebilda, ka pamatīgāk jāizvērtē pārskati par Eiropas Savienības fondu atbalsta izlietojumu. Pašvaldībās realizē daudz projektu ūdenssaimniecības un citu jomu sakārtošanai. Tas ir nepieciešams, bet tās ir lietas, kuras nedod ienākumus. Tāpēc jādomā, vai investēt objektos, kuru uzturēšanai vēlāk nepieciešami tikai izdevumi. Tā gan ir mūžīga dilemma, jo sabiedrība prasīs uzlabojumus.
Vairāk maksāt nevaram
Preses konferencē neiztika arī bez retoriskā jautājuma — kā cilvēkam izdzīvot ar minimālo algu un mazu pensiju?
— Katru sadārdzinājumu jāvērtē no dažādiem aspektiem. Pensijas ir mazas, bet ir slieksnis, līdz kuram tās var indeksēt. Pagaidām nevaram neko vairāk izdarīt, kā jūnijā cilvēkiem piemaksāt par nostrādātajiem gadiem. Vairāk atļauties nav iespējams, jo citādi valsts budžeta bilance būs tāda, ka starptautiski mūs pozitīvi nevērtēs. Reakcija nebūs politiska, bet banku sistēmas reakciju gan jutīsim nekavējoties, kad lems par kredīta apjoma piešķiršanu Latvijai. Tad nodokļu problēmas būs desmit reižu lielākas. Varu vienīgi teikt, ka valdībai saviem strādājošajiem algās būs jākompensē inflācijas radītais sadārdzinājums, — uzskata Ivars Godmanis.
Nezin kāpēc tas neskar ierēdņu algas ministrijās, akciju sabiedrībās ar valsts kapitāldaļām, arī nesen kukuļošanas skandālā iesaistītajā Rīgas pašvaldībā, jo tur strādājošie par mazām algām sūdzēties nevar. Arī dažādas piemaksas viņiem ir garantētas. Tikmēr pensionāriem jāgaida kārtējā indeksācija, kas nebūt nav piesaistīta inflācijas pieauguma tempam. Turklāt Latvijā ir cilvēki, kuri joprojām spiesti iztikt ar valsts noteikto minimālo algu.
Tāda lēmuma neesot
Šajā reizē runājām arī par administratīvi teritoriālo reformu. Pēc premjera domām, šis process vairs nav apturams, lai arī gaidāmas milzīgas politiskas cīņas.
— Kaimiņvalstīs — Lietuvā un Igaunijā — teritoriālo reformu īstenoja agrāk, tāpēc tagad viņi ir vismaz soli priekšā. Skaidrs, ka pašvaldība ar zemu kapacitāti viena pati nevar attīstīties, un vairākām ir jāapvienojas.
Nenoliedzams ir fakts, ka arvien vairāk pastiprinās atšķirība starp laukiem un pilsētu — šobrīd “atņemts” valsts finansējums feldšeru punktiem, likvidētas vairākas mazās pasta nodaļas, un arī ceļi laukos tuvākajā nākotnē nekļūs labāki, jo nav pietiekami līdzekļu.
Šajā ziņā Ivars Godmanis iebilda: finansējums lauku ceļiem arī šogad ir tāds pats kā 2007. gadā. Turklāt viņš īpaši piekodināja žurnālistiem pierakstīt, ka nav pieņemts lēmums par pasta nodaļu skaita samazināšanu.
— Latvijas specifika ir tāda, ka Rīga ir valsts vidū, pārējās lielākās pilsētas ir nomalē, bet pa vidu nav gandrīz nekā. Tātad patērētājs ir galvenokārt ceļa sākumā un galā. Tāpēc vispirms jādomā par tādas infrastruktūras izbūvi, kas dod peļņu. Ja tās nebūs, tad nebūs par ko celt visu pārējo. Otrā līmeņa ceļu kopšana ir arī viens no reģionālās reformas jautājumiem, jo mazs pagasts saviem spēkiem neko nepaveiks, — saka premjers.
Pasts nepazudīs
— Sākot pildīt amatu, teicāt, ka regulāri no ministriem prasīsiet atskaites par paveikto. Gribētu zināt arī satiksmes ministra Aināra Šlesera atbildi, kāpēc reģionālie laikraksti izrādās vienīgie “vainīgie” “Latvijas pasta” ķibelēs? — vēlējās noskaidrot kāda žurnāliste.
— Nenoliedzami pasta liktenis saistīts ar ministra turpmāko darbību. Viena no lietām bija uzņēmuma vadības maiņa, kas jau notikusi. Nākamais — pastā jāveic funkcionālais audits, lai redzētu, kur paliek nauda un kam tā domāta. Tad jāraugās, cik valsts var piemaksāt par preses izdevumu izplatīšanu. Simtprocentīgi tas nebūs, jo šī pakalpojuma izmaksas ir lielas. Pasts nepazudīs, un neviens to neprivatizēs, bet jālūko, kā samazināt izmaksas, — uzsver Ministru prezidents Ivars Godmanis.
Tikšanos ar reģionālās preses pārstāvjiem premjers tomēr beidza optimistiski — aicinot visus paciesties līdz jūnijam, kad situācija valstī kļūs stabilāka. Tikai — vai arī labāka?
