Valda uzskats, ka neizveidojušies skatuves mākslinieki kļūst par skolotājiem mūzikas skolās.
Valda uzskats, ka neizveidojušies skatuves mākslinieki kļūst par skolotājiem mūzikas skolās. Varbūt šim uzskatam ir kaut kāds pamats, tomēr arī bērnu mūzikas skolās var sastapt talantīgas un spilgtas personības, kurām jauno mūziķu audzināšana nav vienīgi darbs un pienākums, bet ir arī neatņemama dzīves sastāvdaļa, kurai netiek žēloti ne spēki, ne līdzekļi.
“Tautas ienaidnieks” konservatorijā
Tieši tāds cilvēks ir bijušais P. Barisona Aizkraukles mūzikas skolas, tagad Jūrmalas mūzikas vidusskolas vijoļspēles skolotājs Ojārs Kalniņš, kurš 28. februārī svinēs 80 gadu jubileju. Par spīti visām dzīves grūtībām, ko Kalniņa kungam un viņa ģimenei sagādāja padomju vara, mūzikas mīlestība deva spēku cīnīties par saviem mērķiem. 1958. gadā viņš pabeidza konservatoriju, un kā “tautas ienaidniekam” tas nemaz nebija vienkāršs uzdevums (1941. gadā, kā smīkņājot saka pats Ojārs Kalniņš, viņa ģimenei tika iedota “brīvbiļete” ceļam uz Sibīriju — aut.).
Pēc tam sākās skolotāja darbs dažādās mūzikas skolās. Visu mūžu skolotājs pilnveidoja sevi, daudz klausoties un mācoties no labākajiem vijoļspēles meistariem. Tāpēc arī bija panākumi, kuri redzami viņa audzēkņu sasniegumos.
Talantīgam skolotājam talantīgi audzēkņi
Viens no izcilākajiem Kalniņa kunga audzēkņiem ir Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas profesors Andris Baumanis, kā arī viens no oriģinālākajiem un netradicionālākajiem vijolniekiem Latvijā — Raimonds Ozols. Tāpat arī talantīgā aizkraukliete Elīna Bukša, kura tikai septiņpadsmit gadu vecumā jau ir vairākkārtēja dažādu prestižu konkursu laureāte.
Visi O. Kalniņa skolēni atzīst, ka mācīties pie šī skolotāja ir ļoti grūti. Viņš ir skarbs un milzīgi prasīgs, nepieļauj ne mazākās novirzes. Raksturojot skolotāju, jaunā vijolniece E. Bukša stāsta: — Viņš ir ļoti tiešs. Nekad neslēpj savas emocijas un domas. Īpatnēji ir arī viņa uzmundrināšanas paņēmieni pirms konkursiem. Tādās reizēs viņš vienkārši saka: tu esi labākā, un tev ir jāuzvar! Un viss! Arī ikdienā skolotājs ir tāds pats. Ar audzēkņiem viņš strādā ļoti intensīvi, atdodot šim darbam sevi visu.
“Regulē” no zāles
Stāstot par savu skolotāju, Elīna Bukša ar smaidu atceras vairākus gadījumus konkursos: — Pirms kāda konkursa jau sāku uz skatuves noskaņot instrumentu, un pēkšņi Kalniņa kungs no zāles bļauj, lai es “skaņojos” ilgāk! Visa žūrija smējās! Arī dažādos citos koncertos viņš no zāles ir kliedzis, ka “la” stīga ir par augstu vai “re” — par zemu. Tāds nu ir skolotājs Kalniņš. Savu vērtību viņš apzinās un to arī neslēpj.
Ojārs Kalniņš ir skolotājs, kurš mīl savu darbu un ar visu sirdi ir tajā iekšā. Tieši tāpēc netrūkst panākumu, un, neņemot vērā cienījamo vecumu, tie vēl arvien tiek gūti. Visu mūžu skolotājs ir bijis cilvēks ar nelokāmu nostāju, nepakļāvīgs un tiešs. Viss viņa darbs, ja tā ļauts teikt, vienmēr bijis vērsts uz priekšu un uz augšu.
Sveicam jubilāru!
