Ekonomikas ministrs Kaspars Gerhards (TB/LNNK) piekrīt lielākās daļas ekspertu prognozēm, ka lielākais inflācijas kāpums varētu būt vasaras vidū.
Ekonomikas ministrs Kaspars Gerhards (TB/LNNK) piekrīt lielākās daļas ekspertu prognozēm, ka lielākais inflācijas kāpums varētu būt vasaras vidū.
Ministrs norāda, ka maijā vienotais regulators pārvērtēs dabasgāzes tarifus, kas būs pēdējais lielais regulējamo cenu kāpums. Vēl būs degvielas cenu kāpums pasaulē, arī pārtikas cenu pieaugums, kas var atstāt lielu ietekmi, bet līdz gada beigām inflācija samazināsies līdz 9%—11%, ja nenotiks kāda degvielas krīze.
Skaidrojot, kāpēc inflācija Lietuvā un Igaunijā ir zemāka, ekonomikas ministrs uzsver: viens no iemesliem ir tas, ka mūsu kaimiņi pāris gadu agrāk atbrīvoja dažas administratīvās cenas, īpaši apkurei. Igaunijai liels pluss bija konsekventa fiskālā politika ar budžeta pārpalikumu visus pēdējos gadus.
Tomēr patlaban visā pasaulē ir inflācija, pat Ķīnā tā drīz būs pāri par 7%.
Komentējot savu lomu inflācijas apkarošanā vēl iepriekšējo valdību laikā, Gerhards uzsver: “Kad bija pirmā inflācijas apkarošanas darba grupa, kura izstrādāja pasākumu plānu, kas pirmajā Aigara Kalvīša (TP) valdībā netika publiskots, uzskatīju, ka tas pēc iespējas ātrāk jālaiž darba kārtībā. Toreiz politiskais viedoklis bija, ka prognozes ir pārlieku pesimistiskas, nāk arī vēlēšanas, un tika pieņemts lēmums par lielāku budžetu, lielākiem tā izdevumiem. Netika izmantots tieši mūsu ieteikums budžetu būtiski ierobežot.” Gerhards norāda, ka pasākumi kreditēšanas, naudas apjoma ierobežošanai vērsti uz ekonomiskās aktivitātes samazināšanu, bet valsts kopumā nebūs zaudētāja. Izaugsmes tempi no 11% samazināsies līdz 5%—7% šogad, 5%—6% nākamgad.
“Un arī tas ir milzīgs skaitlis, salīdzinot ar attīstītām valstīm, kur izaugsme ir 2%—3%,” akcentē valdības pārstāvis.
