Aizkraukles pilsētas privātmāju rajonā ir daudz skaistu savrupmāju, un šis rajons kā neliela sapņu pilsētiņa izceļas uz daudzstāvu namu fona. Viens no sakoptākajiem īpašumiem Lazdu ielā pieder Nadeždai un Aleksandram Spasskiem.
Aizkraukles pilsētas privātmāju rajonā ir daudz skaistu savrupmāju, un šis rajons kā neliela sapņu pilsētiņa izceļas uz daudzstāvu namu fona. Viens no sakoptākajiem īpašumiem Lazdu ielā pieder Nadeždai un Aleksandram Spasskiem.
Nadežda vēl bija skolniece, kad, ejot uz skolu garām lauku mājām, viņa vienmēr tās apbrīnoja un klusībā domāja — arī man reiz būs sava māja! Viņas sapnis ir piepildījies.
Spasski jaunbūvi nopirka pirms vienpadsmit gadiem, kad tai bija tikai sienas un jumts, bet pagalmā — neliela saimniecības ēka.
“Tusiņi” pirtiņā
— Lai būtu kur veldzēt dvēseli un arī miesu, vīrs saimniecības ēku pārbūvēja par pirtiņu. Tajā ir baseins un viss cits, kas pirtij vajadzīgs. Pirtī lietojam dažādu zāļu slotiņas, bet pirms un pēc pēršanās varam atpūsties nelielā kamīntelpā. To kā mazu viesistabu iekārtoja vīrs, tur ir arī viņa medību trofejas. Pirtiņā pavadām laiku gandrīz vairāk kā mājās, īpaši tad, kad atbrauc meita ar ģimeni. Mazajā koka namiņā ļoti patīk arī mazdēlam Danielam. Pirts ir mūsu ģimenes un draugu “tusiņu” vieta, — stāsta Nadežda.
Blakus pirtij ir neliela lapene, kurā var paslēpties no karstas saules vai lietus. Turpat Spasski ierīkojuši arī nelielu dīķi ar strūklaku. Apkārt tam no dažādu krāsu un lieluma akmeņiem izveidots dekoratīvs akmeņdārzs, kurā zaļo pa košumkrūmam vai kādai eksotiskai puķei. Šajā dīķī Spasski vasarā ielaiž zivis, kuras citos gadalaikos dzīvo mājā ierīkotajā lielajā akvārijā.
Mājas saimnieki atklāj, ka visus šos gadus viņiem brīvais laiks pagājis, ceļot māju un iekārtojot apkārtni.
Viss pašu rokām
— Visu darām paši, palīdz arī vīra brālis. Pagalmā pat bruģi liekam paši. Pirmajos gados kurināšanai pirkām malku, tagad, tāpat kā pārējie kaimiņi, ēku apsildīšanai izmantojam gāzi. Grīdas noklājām ar linoleju un laminātu, tikai viesistabā ir koka grīda. Arī durvis un kāpnes ir koka, jāmaina bija arī logi, un mēs salikām paketlogus, tikai virtuvē vēl vecais koka logs.
Man ļoti patīk istabas puķes, un, kaut arī īpaši par tām nav laika rūpēties, puķes aug un vijas.
Jau pavasarī daudz darba ir dārzā, jāstāda augļukoki un ogulāji. Man ļoti patīk krāšņas puķes, piemēram, eņģeļtaures un kannas. Tās kā aleju iestādu līdz pirtiņai. Daudz laika vajag arī pagalma kopšanai un mauriņa pļaušanai.
Arī par žogu jādomā — vienā mājas pusē iestādījām tūju rindu, bet mājas fasādes pusei pasūtījām dzelzs žogu kādā Jelgavas firmā. Tur izkala arī vārtus. Mājas priekšpusē vēl liksim bruģi. Vārdu sakot, darba nekad netrūkst, un mēs strādājam līdz tumsai. Vasarā agrāk par pusnakti istabā netiekam, bet māja vēl ilgi nebūs gatava. Vienmēr gribas ko jaunu un skaistu ierīkot gan ārā, gan kādā telpā, — teic saimniece.
Mums kādreiz jautā — vai nepagurstat, gadiem ilgi māju celdami? Mēs ar vīru tomēr esam laimīgi, ka varam īstenot savus sapņus un dzīvot skaistā mājā. Protams, mums ir kredīts, citādi celtniecību “nepavilktu”, liela nozīme ir arī tam, ka daudz ko cenšamies izdarīt saviem spēkiem, — priecājas Nadežda Spasska.
