“Ej, kurmīti, prom uz mežu, lai aug mūsu kāpostīni!”.
“Ej, kurmīti, prom uz mežu, lai aug mūsu kāpostīni!”
Neretā, rakstnieka Jāņa Jaunsudrabiņa muzejā “Riekstiņi”, Meteņdienas sarīkojumā “Šuk, šuk, kurmīti!” piedalījās sākumskolas skolēni no Neretas vidusskolas, Daudzeses un Rites pamatskolas, kā arī Viesītes folkloras ansamblis “Augšzeme”.
“Riekstiņu” sētsvidū ciemiņus maskās sagaidīja Velns no Augšzemes ar mīklām un Meteņdienas izdarībām. Neretieši bija iemācījušies ātrrunāšanas pantiņus, piemēram, “Briedis bedrē brīkšķināja”, “Jumī, jumī, kā man garšo košļājamgumīj!” un “Ne man, ne jam, ne akmeņam!” un lielīšanās stāstus. Viens no interesantākajiem stāstiem bija par “redzētām” lidojošām vistām, kuras lidinās debesīs ar vēderiem uz augšu.
Viens no Meteņdienas rituāliem ir kurmja dzīšana: “Ej, kurmīti, prom uz mežu, lai aug mūsu kāpostīni, lai aug mūsu kāpostīni kā Meteņa cepurīte!”. Ar žagariem un stibām sitot pa kurmju rakumiem, staigājot ap māju, ābeļdārzā un sētsvidū, bērni sauca: “Šuk, šuk, kurmīt, mežā rakt, mežā rakt, neroc manā dārziņā!”. Pēc tam kurmju rakumos iekaisīti arī pelni.
“Daudzesieši mums iemācīja jaunu rotaļu, kura visiem ļoti iepatikās: “Liela skāde notikuse, vecie zābak’ saplīsuše, šitā, šitā, ņer, ņer, ņer!”. Pēc rotaļām, spēlēm un labi padarīta darba mielojāmies ar zirņiem, pīrādziņiem, cepumiem un tēju. Kādu no gadskārtu ritējuma pasākumiem muzejā rīkojam katru gadu. Tradicionāli svinam Ziemas saulgriežus, Rudens dienas, Pēterdienu. Ir rīkotas arī Putnu dienas un Lielās dienas gaidīšana,” stāsta muzeja “Riekstiņi” vadītāja Ilze Līduma. ?
***
uzziņa.
Meteņdiena ir 6. februārī, bet pēc senču ticējumiem tai būtu jābūt arī otrdienā. Tā ir pēdējā masku diena, pēc Meteņdienas sākas klusais laiks. Šogad 6. februāris bija trešdienā, tā bija arī Pelnu diena.
