Vakar Valsts valodas aģentūra sāka radioreklāmas kampaņu Latvijas iedzīvotājiem — mācīties un saziņā izmantot latviešu valodu.
Vakar Valsts valodas aģentūra sāka radioreklāmas kampaņu Latvijas iedzīvotājiem — mācīties un saziņā izmantot latviešu valodu. Lielākajās Latvijas radiostacijās līdz 2. martam ilgs reklāmas kampaņa, kurā latviešus aicinās runāt valsts valodā ar moto: “Latvieti, neesi kūtrs, runā latviski!”. Savukārt citos reklāmas klipos, kas domāti cittautiešu auditorijai, vēstīs par viņu ierobežotajām iespējām latviešu valodas nezināšanas dēļ. Kampaņa izmaksājusi mazliet vairāk par 20 tūkstošiem latu.
Reklāmas aģentūras “Sireall” radošais direktors Kristaps Lapiņš skaidro, ka latviešu auditorijai domātās reklāmas veidotas, lai celtu latviešu pašapziņu, jo “latviešiem tā nav īpaši augsta”. Savukārt Valsts valodas aģentūras direktors Jānis Valdmanis komentē: “Krievvalodīgie, īpaši jaunākā paaudze, pietiekami labi zina latviešu valodu, bet viņiem nav iespēju sazināties valsts valodā, jo latvieši visbiežāk viņus uzrunā krievu valodā.”
Latviešu zemā pašapziņa, tendence nerunāt dzimtajā valodā un vēlme sarunāties krieviski — lūk, tie izrādās īstie iemesli, kāpēc “nabaga” cittautieši nerunā valsts valodā! Nesaskatu saistību starp to, ka cittautieši dedzīgi aizstāv savas tiesības nerunāt latviski, atrodot tam arī pamatojumu, un to, ka latvieši viņiem lieguši šādu iespēju. Par laimi, Aizkraukles rajonā šī problēma nav tik aktuāla, tomēr ir nācies uzrunāt cilvēkus rajona centrā un saprast, ka latviešu valoda viņiem ir kaut kas līdzīgs ķīniešu ābecei. Tad sarunu vairs neturpinu, saku paldies un pajautāju kādam citam, kurš saprot. Savukārt galvaspilsētā esmu jutusies tā, it kā man patiešām nemaz nebūtu pašapziņas, cenšoties ar krievu valodā runājošo cilvēku sazināties latviski. Tā ir kā spēle: kurš kuru — es latviski, viņš krieviski, un piekāpties neviens negrasās.
Latvietis ir spiests runāt krieviski iepērkoties, braucot sabiedriskajā transportā, apmeklējot frizieri, ārstniecības iestādi, kārtojot darījumus, jo kaut kā šie latviešu valodu neprotošie cilvēki darbā ir spējuši iekārtoties.
Dzīvē veidojas dažādas situācijas, un ir brīži, kad latviešu prasme sarunāties krieviski ir ļoti pozitīvi vērtējama. Bet vai pienāks brīdis, kad krievu valodā runājošie bez reklāmas kampaņām un citādas “ietekmēšanas” secinās, ka tas ir pašsaprotami — runāt latviešu valodā, jo tā ir valsts valoda?
