Ja kalendārā nebūtu uzšķirts februāris, varētu domāt, ka ir jau marts un pavasara lietus noskalo ziemas sārņus. Daba steidzas pretī pavasarim.
Ja kalendārā nebūtu uzšķirts februāris, varētu domāt, ka ir jau marts un pavasara lietus noskalo ziemas sārņus. Daba steidzas pretī pavasarim.
Strādāju lauksaimniecības zinātnē, tāpēc interesanti vērot, kā daba mums izvirza savus noteikumus. Par jauno ražu vēl pāragri domāt, taču, ja ziemas tā arī nebūs, ziemājiem tas daudz nekaitēs. Vienīgi tajos laukos, kur slikta meliorācija vai zema vieta un jau tagad krājas lietus ūdens, ziemāju saknītes mitruma dēļ var iet bojā. Pēc siltās ziemas vasarā būs jācīnās ar dažādiem, pat vēl neredzētiem, augu kaitēkļiem, īpaši bioloģiskajos laukos, kur nedrīkst lietot nekādus ķīmiskos kaitēkļu iznīcināšanas līdzekļus. Kartupeļu audzētājiem, domāju, jābūt gataviem, ka Kolorado vaboles gaidīs no zemes izlienam vai katru kartupeļu asnu, jo šo dzeltensvītraino kukaiņu šajā vasarā varētu būt ļoti daudz.
Zinātniekiem gada sākums ir ražīga darba laiks. Pēc pagājušā gada izmēģinājumu rezultātu apkopošanas mums ar steigu jāķeras pie jaunu projektu rakstīšanas. Projektu pieteikumi top lauka izmēģinājumiem un demonstrējumiem, šķirņu pārbaudēm un citiem darbiem. Patlaban Skrīveru institūta laukos izaudzēto zālāju sēklu tīrām, sagatavojam sējai un sertificējam. Mums ir cieša sadarbība ar Valsts augu aizsardzības dienesta Sēklu kontroles departamenta vecāko inspektori Mariju Gricāni. Viņa pārbauda sēklu paraugus.
Man aizvadītajā nedēļā vajadzēja sagatavot rakstu konferencei, kura būs veltīta valsts Preiļu selekcijas institūta 95. gadadienai. Konference notiks jūlija vidū, un tajā piedalīsies arī zinātnieki no Skrīveru zemkopības institūta.
Esam izsludinājuši konkursu jauna kombaina iegādei, un mums vajadzēs izvēlēties vienu no četriem piedāvājumiem, kurus esam saņēmuši. Izvēle ir atbildīgs process, jo katram piedāvājumam ir gan trūkumi, gan priekšrocības, un katras firmas pārstāvis slavē tieši savu agregātu.
Aktuālas institūta kolektīvam ir tuvojošās direktora vēlēšanas. Pretendentiem pieteikumi jāiesniedz līdz 17. februārim, un pāris kandidātu jau ir pieteikušies. Ja viņu būtu vairāk, lielāka būtu iespēja izvēlēties profesionālāko vadītāju, kuram maize diemžēl arī nav bez garozas. Tāpat kā lauksaimniecības zinātnei kopumā. Algas mums ir pieticīgas, par to liecina kaut vai tas, ka nereti zinātnieki aiziet strādāt par skolotājiem. Arī no valsts nauda zinātnei “netek kā pa strautiņu”.
Aizvadītā nedēļa visai vētraina bija Latvijas politiķiem. Jau tā nestabilā Ivara Godmaņa valdība sāk šūpoties, un par to “rūpējas” vairāku partiju Saeimas frakcijas.
Pēc lielām politiskām vētrām esam spiesti atzīt, ka jaunais ir tas pats labi aizmirstais vecais… Līdz saprātīgam kompromisam mūsējiem gandrīz vienmēr neizdodas nonākt, un tad sākas nebeidzamie ķīviņi, kuri gan partijas, gan valdību noved pie “sasistas siles”.
Patlaban veidojas divas jaunas partijas — viena kreisāka, otra — labējā. Ilggadējās koalīcijas partijas jūt apdraudējumu un mēģina “vilku aitās neielaist”. Apbrīnoju, ar kādām metodēm varu cenšas noturēt Tautas partija, tomēr neesmu šīs partijas piekritējs. Es tāpat brīnos par vēlētājiem, kuri par šo partiju balsoja divās vēlēšanās pēc kārtas, jo jau sākumā bija redzams, ka šajā partijā noteicēji būs oligarhi un tautas intereses tai būs mazsvarīgas.
Ideāls variants būtu veidot vienu jaunu spēcīgu partiju, kurā apvienotos aizgājēji no tēvzemiešiem, Tautas partijas, “Jaunā laika” un neatkarīgie deputāti. Citādi var iznākt tā, ka Sandras Kalnietes un Ģirta Valda Kristovska partija būs tikai tāds “fragments” no šo partiju gadu gaitā pārbaudītajām vērtībām. Kreisais politiskais spēks var kļūt stiprāks pēc Arta Pabrika un Aigara Štokenberga partijas izveidošanas.
Publiskam pērienam līdzīga man šķita divu tiesnešu notiesāšana par kukuļņemšanu. Astoņi gadi cietumā par dažiem simtiem latu ir bargs sods. Gribas jautāt, kāpēc tiesa nereti pat slepkavām piespriež tikai dažus gadus cietumā vai pat nosacītu sodu? Kāpēc tiem, kuri izsaimniekojuši miljonus, piemēram, bankas “Baltija” vadītājiem, sods ir salīdzinoši saudzīgs? Un kur tad palikuši “Latvenergo” trīs miljonu un G — 24 kredītu izšķērdētāji? Kāpēc līdz šim nav arestēti divu uzņēmēju slepkavas vai to pasūtītāji? Tie ir jautājumi, kurus grūti salīdzināt un uz kuriem mēs, iespējams, atbildes nekad tā arī nesaņemsim.
Katram no mums svarīgākā ir ģimene. Esot kopā ar tuvākajiem cilvēkiem, rodam spēku darbam un jauniem plāniem. Mans dzīvības “eliksīrs” ir abas mazās meitiņas, ar kurām pavadu brīvo laiku. Kad bija sniegs, uzcēlām sniegavīru, bet nākamajā rītā tas jau bija sagāzies, jo naktī lija. Mazās par to neskuma, jo dažas stundas prieka viņām bija vērtīgākas par visu. Kaut arī mums, pieaugušajiem, prieks un labas emocijas dotu spēku pārvarēt grūtības un dzīvē lūkoties gaišu skatienu!
