Aizkrauklē Anitas kundzes ģimenē mīt Čihuahua sugas kucīte, kuras dzimtene ir Meksika.
Aizkrauklē Anitas kundzes ģimenē mīt Čihuahua sugas kucīte, kuras dzimtene ir Meksika. Šīs sugas suņi Meksikā dzīvo kopš seniem laikiem. Ir vairākas leģendas par šo dekoratīvo klēpja sunīšu izcelsmi un viņu pieķeršanos saimniekiem.
Varbūt vēstneši no kosmosa?
Vēsturnieki izpētījuši, ka Čihuahua suņi pirms daudziem gadsimtiem no uzbrucējiem mācējuši slēpties pat kokos, līdzīgi pērtiķiem. Tādējādi sunīši paglābušies no plēsoņām, kas viņus apdraudēja uz zemes.
Cita leģenda vēsta, ka šiem suņiem ir saikne ar kosmosu, un viņi caur “avotiņu” galvā saņemot enerģiju no plašās kosmosa telpas.
Čihuahua suņi Meksikā un citās valstīs sava mazā auguma dēļ dzīvo galvenokārt tikai telpās un ir savu saimnieku laika kavētāji. Viņu svars ir no puskilograma līdz trijiem kilogramiem. Spalva ir gan gluda, gan pūkaina. Sunīši nav vienkrāsaini, bet dažādās krāsās. Arī Šeilai ir melna mugura, galva un aste, bet tās gals ir balts, tādas ir arī krūtis un kājas. Vietām pavīd arī gaiši brūnā krāsa.
Galva sunītim ir maza, lielas ausis un gudras acis, bet aste tik maza kā nesen dzimušam kaķēnam.
Stingrs raksturs
Saimniece atzīst, ka Šeilai ir stingrs un arī niķīgs raksturs. Viņai patīk rotaļāties ar savām mantiņām, un tad viņa arī rej, kad piekūst, atpūšas savā mīkstajā mājiņā, kura nopirkta zooveikalā. Kucīte ēd suņu barību, taču labprāt panašķojas arī ar saldumiem un tēju dzer no saimnieces krūzītes. Viņai ļoti garšo rieksti, kurus, šķiet, varētu grauzt no rīta līdz vakaram.
Šeila ir sabiedriska būtne, tāpēc saimniece viņu vienu cenšas neatstāt. Mazajai četrkājītei ļoti patīk vizināties vieglajā automašīnā, un viņai ir sava īpaša somiņa, kurā sēdēt. — Nav tikai siksnas, ar ko piesprādzēties, — joko saimniece.
“Mācās” kopā ar Mariku
Apmēram reizi mēnesī Šeilu vanno un izmanto īpašu suņu šampūnu, pēc vajadzības saimniece viņai nogriež arī nadziņus. Blusu mazajai meksikānietei nav, jo viņa ir ļoti tīrīga — nekad netuvojas svešām vietām un mantām, nelien tumšos kaktos, bet, kad pastaigājas ārā, turas blakus saimniecei. Šeila ļoti jutīgi uztver skaļu runāšanu, tas viņai nepatīk. Šeilai toties patīk klusa, mierīga mūzika un cilvēki, kuri runā maigā balsī. Svešiniekus viņa parasti nerej, vienīgi, ja kāds nepievērš uzmanību, tad par sevi atgādina, viegli iekožot vai cenšoties ierāpties klēpī, lai atnācēju apostītu un iepazītu tuvāk.
Naktīs Šeila nereti grib gulēt blakus savai mazajai saimniecei Marikai, 2. klases skolniecei.
— Kad mācos, Šeila daudz netraucē, taču grib ar saviem asajiem zobiņiem “pagaršot” kādu burtnīcu vai grāmatu. Jāuzmanās, lai nesagrauztu arī kādu rakstāmo, — stāsta Marika.
Nobiedē lielu suni
Savā neilgajā mūžā mazā meksikāniete ne reizi nav redzējusi kaķi, bet ir satikusies ar diviem suņiem. Lielākais no viņas aizbēga, bet mazākais gribēja draudzēties, taču Šeilai tādas vēlēšanās nebija.
Šeila jau klausa dažām pavēlēm, zina, ko drīkst un ko nedrīkst darīt. Mājiniekiem ļoti jāuzmanās, lai mazo zinātkāro četrkājīti nesamītu, jo viņai patīk “maisīties pa kājām”.
