Lai gan Jānim pret katalogiem bija “alerģija”, reizēm viņš tajos tomēr ielūkojās, cerot tur ieraudzīt kādu saimniecībā noderīgu lietu.
Lai gan Jānim pret katalogiem bija “alerģija”, reizēm viņš tajos tomēr ielūkojās, cerot tur ieraudzīt kādu saimniecībā noderīgu lietu. Un beidzot tas notika — “Select” katalogā bija reklamēta ierīce “Attack Ultrasonic”, kas “palīdz higiēniski un efektīvi atbrīvoties no pelēm un citiem mājas kaitēkļiem bez slazdiem un indēm” (tā teikts preces aprakstā).
Peles bija apsēdušas gan Jāņa ģimenes dārza mājiņu, gan dzīvokli, tāpēc neparasto mehānismu Jānis pasūtīja bez lielas prātošanas.
Izmēģināt jauno ierīci dārza mājiņā Jānis gāja kopā ar sievu. Instrukcijā bija rakstīts, ka “metode ir saudzīga — neviens grauzējs netiek nogalināts, kā arī izvairīsieties no nepatīkamās žurku indes smakas”. Jānis ar sievu Aiju iztēlē jau redzēja vīziju, kā peles brīnumierīces radītās ultraskaņas ietekmē rindiņā dodas uz kaimiņu māju.
Taču — ak, vai! Pēc pāris dienām peļu kļuva nevis mazāk, bet vairāk. Šķiet, ierīces izgatavotāji bija kaut ko sajaukuši un ultraskaņas vietā ieprogrammējuši kādu viņām tīkamu meldiņu. No rītiem likās, ka telpā bijusi īsta diskotēka — uz grīdas mētājās sagrauzti šokolādes papīriņi un peļu “vizītkartes”, turklāt divreiz vairāk nekā parasti.
Nospriedis, ka ierīce acīmredzot domāta mājas pelēm, Jānis to ievietoja virtuvē. No rīta, atvērusi skapīti, lai paņemtu krūzīti, Aija izbīlī iekliedzās — viņai virsū uzlēca pele. Otra ziņkārīgi vēroja Aijas reakciju, paslēpusies aiz atkritumu spaiņa. Nezin no kurienes bija uzradušās arī kodes.
— Vāc taču projām to brīnumlīdzekli! — iebļāvās sieva.
Jānis tā arī darīja un uzdāvināja to kaimiņam.