Pašvaldība palielina algas pašiem un citiem.
Pašvaldība palielina algas pašiem un citiem
Apstiprināts Pļaviņu pilsētas domes šīgada budžets, kas nu jau pārsniedz divus miljonus latu. Liela “izrāviena” tajā nav, bet palielināsies gan ieņēmumi, gan tēriņi.
Pļaviņu pašvaldības pamatbudžeta ieņēmumi šogad paredzēti 2 046 331 lata apmērā, bet izdevumi — 2 079 831 lats. Līdzekļu atlikums šīgada sākumā bija 95 851 lats. Kredītu atmaksai Valsts kasei paredzēti 34 104 lati. Savukārt speciālā budžeta ieņēmumi šogad plānoti 120 600 latu, izdevumi — 121 803 lati, bet atlikums gada sākumā bija 27 173 lati.
Izglītībai visvairāk
Joprojām Pļaviņu pašvaldībā prioritāte ir izglītībai, kurai atvēlēts 1 150 101 lats, tas ir vismaz par 300 000 latu vairāk nekā pērn. Lielākā daļa naudas domāta algām, bet šogad Pļaviņu izglītības iestādēs paredzēti arī dažādi materiāli tehniskās bāzes uzlabojumi. M. Brimmerbergas Pļaviņu vidusskolā turpinās dabaszinātņu kabinetu remontu un labiekārtošanu. Skolas vajadzībām vēlas iegādāties arī jaunu autobusu, jo esošais ir nolietojies. Savukārt Pļaviņu vidusskola gaida reorganizāciju. Jaunas iekārtas būs pilsētas mākslas skolai.
Domes darba nodrošināšanai un dažādiem norēķiniem tērēs 355 605 latus, no kuriem apmēram puse būs algām. Šogad par 40 latiem palielinātas domes un tai pakļauto iestāžu darbinieku algas. Līdz ar to domes priekšsēdētājas alga tagad būs 770 latu mēnesī (iepriekš 730), bet izpilddirektors saņems 620 latu mēnesī. Abām amatpersonām paredzēta arī gada piemaksa triju mēnešalgu apmērā. Domes sēdē, kurā izskatīja šo jautājumu, izskanēja priekšlikums izmaksāt gada piemaksu nevis vienā reizē, bet sadalīt trijās daļās, ko vairākums arī atbalstīja.
Pašvaldības deputātu darba samaksā būtisku izmaiņu nav, viņi saņems nedaudz vairāk kā sešus latus par nostrādāto stundu. Pērn gan deputātu darbs bija ļoti “ražīgs”, un samaksai par viņu nostrādātajām stundām iztērēti nepilni 25 000 latu, krietni pārsniedzot plānotos izdevumus šim mērķim. Artavu šajā summā dod arī domes sēdes, kuras Pļaviņās joprojām ilgst vismaz piecas stundas.
Rosina likvidēt un veido jaunus
Pašvaldībā izveidotas arī vairākas jaunas štata vietas: domes centralizētajā grāmatvedībā būs vēl viens grāmatvedis—lietvedis ar 360 latu algu mēnesī, Pļaviņu mākslas skolā strādās galdnieks (200 latu), bet M. Brimmerbergas Pļaviņu vidusskolā — divi remontstrādnieki—celtnieki (katram pa 275 latiem mēnesī).
Pirms jaunā budžeta apstiprināšanas izskanēja triju deputātu ierosinājums likvidēt pašvaldības nekustamā īpašuma apsaimniekošanas speciālista un dzīvojamo māju privatizācijas sekretāra amatu, ko šobrīd atsāk pildīt Ainis Jākobsons. Deputāts Modris Avotiņš skaidroja, ka daļu šo pienākumu jau veic Valsts zemes dienests, un arī privatizācijas aktivitāte ir mazinājusies. Turklāt Drošības policija pret Jākobsonu ierosināja lietu par vairākiem pārkāpumiem, tāpēc domei nav lietderīgi algot šādu darbinieku. Juridiskā biroja “Komentārs” juriste Ligita Dārzniece, kura piedalījās domes sēdē, gan skaidroja — lai likvidētu kādu amatu, vispirms jābūt pamatīgākai analīzei par tā nepieciešamību. Pagaidām tā nav veikta, un deputātiem vajadzētu izskatīt jautājumu pēc būtības, nevis vērsties pret konkrētu personu, kurai nav notiesājoša sprieduma. Lēmums šajā jautājumā netika pieņemts, un esošos amatus saglabās.
Atbalstu neguva arī ierosinājums domē izveidot civilās aizsardzības dienestu, jo pilsētā jau darbojas pašvaldības veidota komisija, kas nodarbojas ar šiem jautājumiem.
Jāturpina iesāktais
Par pašvaldības ņemtajiem kredītiem procentos šogad maksās 16 000 latu. Neparedzētiem izdevumiem plānoto budžeta līdzekļu apjoms šogad ir 20 000 latu.
Pašvaldības teritorijas un mājokļu apsaimniekošanai tērēs 63 408 latus. Ielu apgaismošanai paredzēti 15 000 latu (pērn — 11 940 latu), pilsētas labiekārtošanai — 30 540 latu (pērn — 31 507 lati), bet komunālajai saimniecībai — 17 868 lati (pērn — 21 512 latu). Jau vairākkārt izskanējis priekšlikums domei izveidot savu komunālo dienestu, kas nodarbotos ar pilsētvides sakārtošanas darbiem, tostarp koku zaru apzāģēšanu, kā arī ielu kaisīšanu un tīrīšanu, jo pašvaldība šim mērķim iegādājās speciālu traktoriņu. Domes izpilddirektora vietnieks Mihails Hohlovs skaidroja — ja šos darbus veic pilsētas komunālais uzņēmums, tas tomēr sadārdzina izmaksas. Arī šoreiz jautājumu par jaunas domes struktūrvienības veidošanu pagaidām atlika.
Pilsētas domes priekšsēdētāja Gunta Žilde atzīst, ka jāturpina Daugavas ielas pārbūve, un viens no būtiskākajiem jautājumiem ir Raiņa ielas sakārtošana, kam, iespējams, varētu tērēt valdības paredzētos 200 000 latu saistībā ar Pļaviņu novada veidošanu.
Sportos un svinēs svētkus
Atpūtas, kultūras un reliģijas vajadzībām šogad Pļaviņās tērēs 250 868 latus. Arī kultūras iestādes turpinās uzlabot, bet lielāks remonts paredzēts pilsētas 1. bibliotēkā, kam piešķirts 15 000 latu. Šogad iecerēti arī daudzveidīgi kultūras, izglītības un sporta pasākumi, kuriem atvēlēs 48 567 latus. Pilsētas domes priekšsēdētāja Gunta Žilde stāsta, ka pērn labi izdevās pilsētas svētki un citi pasākumi, tāpēc iesāktais jāturpina.
Liela daļa naudas paredzēta arī sociālajiem mērķiem — 242 100 latu, un no šīs summas dažādos pabalstos izmaksās 46 640 latu (pērn — 25 860 latu). Par 2000 latiem samazinājušās pilsētas veco ļaužu un invalīdu pansionāta uzturēšanas izmaksas, kuram pagājušajā gadā atvēlēja vairāk naudas pacēlāja izbūvei. Savukārt 8000 latu atvēlēts ēkas Rīgas ielā 19 projekta izstrādei, ko iecerēts izmantot sociālajām vajadzībām. ?
***
viedokļi
Ināra Osīte, Pļaviņu 1. bibliotēkas vadītāja:
— Vēl pilnībā budžetu neesmu iepazinusi, bet zinu, ka bibliotēkas vajadzībām lielākā daļa līdzekļu ir piešķirti. Esmu apmierināta, ka līdzšinējā apjomā saglabāts finansējums preses izdevumiem un grāmatām. Bibliotēkā varēsim turpināt arī telpu remontu, un apmeklētājiem būs arvien lielākas iespējas iegūt informāciju internetā. Lemjot par algām, gan nav ņemts vērā koplīgums, kas mūs neapmierina, bet šobrīd jau visā valstī cenšas ievērot taupības režīmu.
Ainārs Zariņš, Pļaviņu pilsētas domes deputāts:
— Uzskatu, ka šīgada budžets pieņemts steigā, projekta pēdējo variantu iepriekš pat neizskatot finanšu komitejā. Līdzekļu sadalē nav ņemti vērā pašas domes iepriekš pieņemtie lēmumi un balsojumi par prioritātēm. Bīstamākais ir tas, ka ne iepriekšējā, ne tagadējā pašvaldības vadība pirms gada sākuma nav ieinteresēta veikt iestāžu un domes tēriņu lietderīguma analīzi. Tas ir priekšsēdētājas vadītā piecu deputātu domes vairākuma budžets.
Aivars Bardovskis, SIA “Pļaviņu komunālie pakalpojumi” valdes loceklis:
— Man, uzņēmuma vadītājam, vairāk jādomā par līdzekļu piesaistīšanu, bet pašvaldībai vissvarīgākais ir izvērtēt, kā saprātīgi un mērķtiecīgi naudu izlietot. Protams, vēlētos, lai Pļaviņās vairāk labotu ielas un attīstītu infrastruktūru. Liela problēma pilsētā — lietusūdens kanalizācijas sistēma, kas daudzviet nedarbojas. Kā iedzīvotāju mani pašvaldības budžets skar diezgan maz.
