Ceļi pārvēršas neizbraucamā slīkšņā.
Ceļi pārvēršas neizbraucamā slīkšņā
Gaisa temperatūra jau ilgāku laiku ir virs nulles. Sāk atlaisties sasalusī zemes virskārta, un līdz ar to arī grants seguma ceļi sāk izmirkt. Kravas automašīnas tajos iebrauc dziļas rises. Taču ceļu kopēji nesteidzas ar ceļu slēgšanu, kā to parasti dara šķīdonī.
Par draudīgo situāciju uz ceļiem pārliecinājās arī “Staburags”, braucot no Jaunjelgavas uz Kurmeni. Jau nobraucot no asfalta, pie lokveida krustojuma aiz Jaunjelgavas, situācija ir gandrīz dramatiska. Kravas automašīnas izbraukušas pamatīgas bedres, un no asās asfalta malas auto drīzāk nokrīt, nevis noripo. Ar katru kilometru rises paliek arvien dziļākas, un ceļš atgādina dubļu jūru. Var lieliski redzēt, ka mīkstākajās vietās kādas kravas automašīnas piekabes riteņi burtiski izšķaidījuši ceļa virskārtu. Pārbraucot Iecaviņas tiltam pie Tentēniem, rises vietām ir tik dziļas, ka automašīna dubļos var apstāties.
Parasti šāda situācija veidojas marta beigās. Atbildīgie dienesti tad ceļu uz laiku kravas automašīnu satiksmei slēdz, bet pagaidām nevienu ceļa zīmi neredz. Acīmredzot ceļu kopēji gaida īpašu rīkojumu vai kalendāra lapiņu ar uzrakstu “pavasaris”, lai pasargātu ceļu no smagajiem riteņiem. Meteoroloģisko dienestu prognozes arī turpmāk sola siltu un lietainu laiku. Ja ceļu kopēji nerīkosies operatīvi, pa grants seguma ceļiem varēs izbraukt vienīgi ar traktoru.
Kas maksās par remontu?
Lai salabotu izdangātos ceļus, vasarā ar greiderēšanu vien var nepietikt. Tas nozīmē, ka remonts varētu maksāt tūkstošus vai pat desmitiem tūkstošu latu. Kurš par to maksās? Kurš maksās par sobojātajām automašīnām? Kurš atdos pazaudēto laiku, kas lieki pavadīts ceļā? Vēl ne reizi par to nav maksājuši tie, kuri šobrīd izliekas nemanām “pavasari”, kas atnācis janvāra beigās.
Kravas auto tomēr brauc
Sašutis par atbildīgo dienestu neizdarību ir Kurmenes pagasta padomes priekšsēdētājs Agris Kondrāts.
— Kad mana automašīna, atgriežoties no Aizkraukles, kārtējo reizi iebuksēja, zvanīju valsts akciju sabiedrības “Latvijas valsts ceļi” Centra reģiona Aizkraukles nodaļas priekšniekam Ludvigam Šteinbergam un lūdzu komentēt situāciju, — stāsta Kondrāta kungs. — Viņš teica, ka nesen braucis pa šo ceļu un situāciju zinot. Tāpat Šteinberga kungs apgalvoja, ka jau iepriekšējā dienā esot sazinājies ar vairākām transportfirmām, kuras šobrīd ceļu intensīvi izmanto, un norādījis atkušņa laikā nebraukt. Varētu jau tam ticēt, ja vien atpakaļskata spogulī neredzētu divus smagi piekrautus vilcējus ar grants kravām. Tieši šim uzņēmumam Šteinberga kungs teica zvanījis…
Ja ceļu kopēji novietotu ceļa zīmes, varētu vismaz lūgt ceļu policiju vainīgos aizturēt un sodīt, taču pašlaik vismaz teorētiski no braucējiem atbildību prasīt nevar.
Iespēja sodīt ir
“Staburags” pārliecinājās, ka iespēja sodīt ceļu bojātājus tomēr ir arī tad, ja nav novietotas atbilstošas ceļa zīmes. Administratīvo pārkāpumu kodeksa 140. pantā par ceļu aizsardzības noteikumu pārkāpšanu teikts: par ceļu vai to kompleksā ietilpstošo būvju bojāšanu, iznīcināšanu, piegružošanu, piesārņošanu fiziskajām personām piemēro naudassodu no 50 līdz 250 latiem, bet juridiskajām personām no 500 līdz 2000 latiem. Tātad var sodīt ne tikai braucēju, bet arī uzņēmumu, kurš norīkoja automašīnu braukt pa šo ceļu. Atliek vien konstatēt pārkāpuma faktu un atbilstoši rīkoties.
Līdzīga situācija Aizkraukles rajonā ir arī uz citiem grants seguma ceļiem. Kuru katru mirkli par neizbraucamu dubļu jūru draud pārvērsties arī autoceļš Aizkraukle—Jēkabpils caur Seci un Staburagu. Tāpat vairāki ceļi Daugavas labajā krastā.
Nākotni paredzēt nevar
“Staburags” sazinājās ar Šteinberga kungu un lūdza komentēt ceļu slēgšanas iespēju.
— Pirms ceļu slēgšanas par to jābrīdina desmit dienu iepriekš, — stāsta Šteinberga kungs. — Jāievieto publikācijas laikrakstā un internetā. Taču ir iespēja, ka šo desmit dienu laikā piesals, un tad ierobežojumi nebūs vajadzīgi. Var saprast arī pārvadātājus — viņiem kaut kad pa ceļu ir jābrauc. Jāatzīst, ka operatīvi rīkoties nav iespējams. Vienīgais, ko var izdarīt: tiklīdz nedaudz piesalst — mēģināt ceļu nolīdzināt ar greideri. To arī darām. Ceturtdienas pēcpusdienā greiderējām gan ceļu uz Seci un Staburagu, gan ceļus uz Valli un Kurmeni.
Zvanīju arī firmai “Mikor”, kas pa ceļa posmu gar Tentēniem ved granti. Viņi solīja vešanu pārtraukt, taču laikam vārdi nesaskan ar darbiem. Visvairāk apbēdina tas, ka paši pārvadātāji nerūpējas par to, lai nebojātu ceļus. Tas taču ir skaidrs, ka šķīdonī, līstot lietum, ceļš kļūst neizbraucams un tas jāsaudzē. Dzīvē notiek pretējais. Diemžēl tāda ir attieksme pret valsts īpašumu — ne mana cūka, ne mana druva. Arī Iršu apkaimē ir pārvadātāji, kas ignorē laika apstākļus un apzināti bojā ceļu.
***
Tikai no mums pašiem — ceļu lietotājiem un kopējiem — ir atkarīgs, vai ceļš, pa kuru braucam šodien, būs izbraucams arī rīt. Birokrātiskais mehānisms bieži vien ir pārāk smagnējs, lai visu izdarītu atbilstoši kādreiz izstrādātiem noteikumiem. Mainās arī klimats, un šādas ziemas kļūs par ikgadēju realitāti, tāpēc jāmaina ne tikai noteikumi, bet arī mūsu attieksme pret ceļu.
