— Kā vērtējat “Jaunā laika” šķelšanos?
— Kā vērtējat “Jaunā laika” šķelšanos?
Staņislava Briede Daudzesē:
— Domāju, ka tā vajadzēja notikt, jo šī partija nevēlas sadarboties ar citām. Viņi vienmēr grib panākt tikai sava viedokļa uzklausīšanu, manuprāt, ir arī par daudz neiecietīgi un vispirms runā, tad domā, ko pateikuši. Ja kaut nedaudz būtu meklējuši kopīgu valodu ar pozīcijas partijām, arī viņi varēja strādāt valdībā. Tagad, domāju, partija patiesi ir uz sabrukuma robežas, jo daudzi vadošie tās pārstāvji aizgājuši. Es gan vienmēr esmu balsojusi par citām partijām, man “Jaunais laiks” vienmēr licies neizprotams.
Ilmārs Kļaviņš no Skrīveriem:
— Žēl, ka šī lielā labējā partija sašķēlās, jo tas nāk par labu kreisajiem spēkiem. Es tomēr saprotu tos, kuri no partijas aizgāja, jo nav viegli būt opozīcijā, kad bija iespēja strādāt pozīcijā. Ivars Godmanis taču lūdza viņus savā valdībā, bet — nesekmīgi. Tie, kuri grib strādāt vēlētāju labā, esot opozīcijā, neko nevar izdarīt, tāpēc arī šī šķelšanās. Domāju, ka tas varēja notikt jau agrāk.
Velta Džigune Bebros:
— Manuprāt, šķelšanās notika tāpēc, ka partija negribēja strādāt pozīcijā. Opozīcijā sēžot, valsts labā neko nevar izdarīt. Vispār mums partiju ir par daudz, vajadzētu divas, trīs — arī valdībai būtu vieglāk. Ja tā plēšas, tad, neraugoties uz demokrātiju, varbūt jādara kā savulaik Kārlis Ulmanis — Saeima jāatlaiž. Tomēr tagad ir citi laiki, un politiķiem jābūt gudrākiem.
Emīlijas kundze Pļaviņās:
— Man ir žēl, ka tik spēcīga partija izput. Vajadzēja strādāt valdībā, jo pēc vēlēšanām viņiem bija šāda iespēja. Arī Ivars Godmanis frakcijas pārstāvjus aicināja darboties viņa valdībā. Ar lielu lepnību neko nevar iegūt, tikai zaudēt. Skumji, jo tik daudz vēlētāju uzticējās tieši “Jaunajam laikam”, bet tagad šī ticība būs zudusi. Varbūt partijas “dezertieri” veidos jaunu partiju?
