Gaviļniece vislabāk jūtas ģimenes lokā.
Gaviļniece vislabāk jūtas ģimenes lokā
Mazzalves pagasta “Kalvānos” šodien 75 gadu jubileju svin Danute Vasiļūna. Viņa ir lietuviete, taču jau 48 gadus dzīvo Latvijā un Lietuvā atgrieztos, vien apstākļu spiesta.
“Kalvānu” mājas ir pašā Latvijas — Lietuvas pierobežā, skaistā Mēmeles līkumā. Senā koka māja šķiet mazliet iegrimusi zemē un bez vārdiem stāsta par laiku, kas mazliet nežēlīgi skaita dienu pēc dienas, ierakstot tās cilvēku likteņos.
Jubilāre stāsta, ka uz Latviju atbraukusi kopā ar vīru pirms teju pusgadsimta. Lietuvā nebijis, kur dzīvot, veidot saimniecību. Mājvietu atraduši Mēmeles otrā pusē — Latvijā.
— Strādāju kolhozā lauku brigādē. Spēka bija gana, pat lielu maisu varēju pacelt kā nieku, — smaidot saka Vasiļūnas kundze. — Tagad gan bieži vien pat nelieliem darbiņiem pietrūkst spēka, taču tā jau dzīvē iekārtots, un nav par to ko žēloties.
Labākās zāles pret visām kaitēm man ir lasīšana. Ja kaut brīdi varu palasīt kādu grāmatu, žurnālu vai avīzi, jūtos labāk un pašas kaites piemirstas. Lasu ne tikai “Staburagu” un “Ievas Stāstus”, bet arī lietuviešu avīzes un žurnālus. Tās man reizi mēnesī atved meita, kura Lietuvā strādā par medmāsu. Man ir arī divi dēli. Viens no viņiem strādā Pļaviņās, bet otrs pārcēlies uz Norvēģiju. Brauca peļņā, atrada tur labu darbu un palika dzīvot.
Visvairāk Vasiļūnas kundze uztraucas par mājām. “Kalvāni” pieder kādai vecākai kundzei, kura dzīvo Austrālijā. Viņa vasarās atbrauc, apskata īpašumu, taču nav zināms, vai viņa māju pārdos, tad nāksies meklēt citu pajumti.
— Man ir radi Lietuvā un arī te, Latvijā, taču šajās mājās pagājis gandrīz viss mūžs. Pierasts. Zināms katrs krūms, katra taciņa, pat katrs akmens upes krastā. Būtu ļoti grūti no šejienes aiziet, — tā Danute Vasiļūna. — To darītu vien tad, ja citas izejas vairs nebūtu.
Vaicāta kā parasti svin jubilejas, gaviļniece teic, ka vislabāk jūtas ģimenes lokā. Meita vienmēr atved pašceptu torti un kādu garšīgu dzērienu. Visi kopā vakarējam — jauki visiem pasēdēt pie galda un parunāt.
Savulaik jubilāre daudz adījusi. Tagad rokas vairs nav tik veiklas un arī gatavas zeķes un cimdus nopirkt lētāk nekā dziju un adīt pašai.
— Ja manā jaunībā visu būtu varējusi nopirkt kā šodien, tad gan būtu viegla dzīvošana, — saka Vasiļūnas kundze. — Tolaik bija grūti dabūt kādu labāku apģērba gabalu, tāpēc sievietes bieži šuva pašas, daudz adīja.
