Šķiet visa pasaule ir melna.
Man mugurā melns mētelis, melns mētelis arī meitai, lielākā daļa autobusā sēdošie arī tumšā apģērbā, turklāt mājās mani sagaida divi melni kaķi. Nu akurāt kā bēdu ieleja! Bet galvenais — arī visiem sejas tādas drūmas, nestarojošas! Tā sakārojās Londonas cilvēku sejas! Tās bija kā mazas saulītes. Lai gan tur jutos ka muļke bez valodas zināšanam, vienalga bija gaiši! Gaidu sniegu, jo tad vismaz pasaule kļūs gaišāka. Kad gaišākas kļūs arī sejas?
