Vairāki “Staburaga” lasītāji vēlas uzzināt, kas konkrēti mainījies pēc Latvijas pievienošanās Šengenas zonai un kā tas ietekmēs viņu rīcību, ceļojot uz ārvalstīm.
Vairāki “Staburaga” lasītāji vēlas uzzināt, kas konkrēti mainījies pēc Latvijas pievienošanās Šengenas zonai un kā tas ietekmēs viņu rīcību, ceļojot uz ārvalstīm. Sniedzam atbildes uz biežāk uzdotajiem jautājumiem.
Kādas dalībvalstis pievienojās Šengenas zonai reizē ar Latviju?
Čehija, Igaunija, Ungārija, Lietuva, Malta, Polija, Slovākija, Slovēnija.
Kuras dalībvalstis jau līdz tam ietilpa Šengenas zonā?
Austrija, Beļģija, Dānija, Francija, Somija, Vācija, Grieķija, Itālija, Luksemburga, Nīderlande, Portugāle, Spānija, Zviedrija un abas asociētās valstis — Norvēģija un Islande.
Kad Šengenas zonai pievienosies Kipra, Rumānija un Bulgārija?
Šīm dalībvalstīm vēl gaidāms Šengenas novērtējuma process, pirms tās varēs pievienoties Šengenas zonai. Šobrīd precīzu laiku pateikt nevar.
Kā tika veikts novērtējums, lai atceltu kontroli uz iekšējām robežām?
Dalībvalstu eksperti pēdējo divu gadu laikā veica tā saukto Šengenas novērtējumu jaunajās dalībvalstīs. Šajā novērtējumā bija ietverta pārbaude par to, vai jaunajās dalībvalstīs ir pareizi un faktiski ieviesti pasākumi, kas ļauj likvidēt kontroli uz iekšējām robežām. Novērtēšanas vizītes notika šādās jomās: ārējās robežas kontrole, vīzas, datu aizsardzība, policijas iestāžu sadarbība un Šengenas informācijas sistēma.
Kā Šengenas zonas paplašināšanās ietekmē iedzīvotājus?
Pie iekšējām robežām
Visām personām, kuras likumīgi ieceļo Šengenas zonā, ir atļauts šķērsot iekšējās robežas ar un starp jaunajām Šengenas zonas dalībvalstīm bez jebkādas kontroles uz robežas. Iekšējās robežas ir sauszemes robežas starp dalībvalstīm, lidostas lidojumiem starp Šengenas valstīm un jūras ostas regulārai prāmju satiksmei starp Šengenas valstīm.
Šengenas zonā
Trešo valstu piederīgie, uz kuriem attiecas prasība pēc vīzas, var ceļot ar vienu Šengenas vīzu visā Šengenas zonā, un viņiem vairs nav jāpieprasa jauno dalībvalstu vīza.
Trešo valstu piederīgie, kam ir kādas Šengenas zonas dalībvalsts izdota derīga uzturēšanās atļauja, var ceļot ar šo derīgo uzturēšanās atļauju, un viņiem vairs nav jāpieprasa vīza.
Vai persona Šengenas zonā var ceļot bez pases vai citiem dokumentiem?
Dalībvalstis var pieprasīt personām nēsāt līdzi dokumentus to teritorijā. Kontroles atcelšana uz iekšējām robežām neskar drošības pārbaužu veikšanu personām ostās un lidostās.
Kādas ir ieceļošanas prasības trešo valstu piederīgajiem?
Viņiem:
– ir jābūt derīgai pasei vai ceļošanas dokumentam;
– ir jābūt derīgai Šengenas vīzai, ja vajadzīgs (uzturēšanās atļauja, ko izdevusi kāda Šengenas dalībvalsts, ir līdzvērtīga Šengenas vīzai);
– ir jābūt pietiekamiem finanšu līdzekļiem paredzētajam uzturēšanās laikam;
– nav jābūt iekļautiem to personu sarakstā, kurām ieceļošana ir aizliegta;
– nav jātiek uzskatītiem par apdraudējumu sabiedriskajai kārtībai, iekšējai drošībai, sabiedrības veselībai un starptautiskajām attiecībām.
Vai joprojām ir derīgas vīzas, ko pirms kontroles uz iekšējām robežām atcelšanas ir izdevusi kāda jaunā dalībvalsts?
Šīs valstu īslaicīgās uzturēšanās vīzas ir derīgas arī pēc 2007. gada 21. decembra, tomēr tās būs derīgas tikai, lai uzturētos tās dalībvalsts teritorijā, kura vīzu izdevusi (lai ceļotu uz citām Šengenas valstīm un starp tām, vajadzīga Šengenas vīza). Tomēr pārejas periodā — laikā līdz 2008. gada 21. jūnijam — šīs valstu īslaicīgās uzturēšanās vīzas, ko izdevusi kāda no dalībvalstīm, kuras pievienojās Šengenas zonai, ļauj pārvietoties tranzītā caur citu dalībvalstu teritoriju, kuras pievienojās Šengenas zonai, izņemot tranzītu caur Igaunijas un Lietuvas teritoriju.
Cik jāmaksā par vīzu?
Īslaicīgās uzturēšanās vīzas cena ir 60 eiro. Dažos gadījumos cenu var samazināt vai izsniegt bezmaksas vīzas saskaņā ar valsts tiesību aktiem, ja tas nepieciešams, lai veicinātu kultūras intereses, kā arī ārpolitikas vai attīstības politikas jomā vai citās jomās, kas ir būtiski svarīgas sabiedrībai.
Samaksa netiek iekasēta no trešo valstu piederīgajiem, kas ir ģimenes locekļi ES pilsonim vai EEZ līguma dalībvalstu piederīgajam, kurš izmanto savas brīvas pārvietošanās tiesības. Tāpat netiek iekasēta samaksa no bērniem, jaunākiem par sešiem gadiem, no skolēniem, maģistrantūras studentiem un viņus pavadošajiem skolotājiem, dodoties ceļojumos mācību vai izglītības iegūšanas nolūkos, kā arī no pētniekiem, kuri veic zinātniskus pētījumus.
Eiropas Savienība ir noslēgusi vīzu atvieglojuma nolīgumus ar Krieviju, Ukrainu, Moldovu, Bosniju—Hercegovinu, Serbiju, Melnkalni, bijušo Dienvidslāvijas Republiku Maķedoniju un Albāniju. Šo valstu pilsoņiem samaksa par vīzu ir tikai 35 eiro. Dažas šo valstu pilsoņu grupas ir atbrīvotas no samaksas par vīzu.
Kur var pieteikties Šengenas vīzas saņemšanai?
Pieteikumus jāiesniedz vienīgā vai galvenā galamērķa dalībvalsts diplomātiskajā pārstāvniecībā. Ja galvenais galamērķis nav nosakāms, pieteikumu iesniedz pirmās ieceļošanas dalībvalsts diplomātiskajā pārstāvniecībā.
