Tāpat kā 2006. gadā, arī pagājušā gada nogalē Aizkraukles rajona pieaugušo izglītības centrs, biedrība “Aizkraukles rajona partnerība” un laikraksts “Staburags” izsludināja akciju “Labā zvaigzne”.
Tāpat kā 2006. gadā, arī pagājušā gada nogalē Aizkraukles rajona pieaugušo izglītības centrs, biedrība “Aizkraukles rajona partnerība” un laikraksts “Staburags” izsludināja akciju “Labā zvaigzne”. Aicinājām rakstīt vēstules par savām “Labajām zvaigznēm” — izpalīdzīgiem, labsirdīgiem cilvēkiem, kuri ikdienā domā ne tikai par sevi, bet arī par līdzcilvēkiem. Šie cilvēki mums vienmēr ir blakus — kā uzticams atbalsts un stiprs plecs, bet ikdienas steigā bieži aizmirstam viņiem pateikt paldies. Tie ir radi, draugi, kaimiņi, ārsti, skolotāji, pensionāri, darbabiedri, kuri dara vairāk, nekā ietilpst viņu darba pienākumos, negaidot neko pretī, ja nu vienīgi — paldies.
Saņēmām vēstules no daudzām Aizkraukles rajona vietām, un to fragmentos, ko šodien publicējam, varēsiet izjust, ka šo cilvēku labie darbi nav palikuši neievēroti — vēstuļu autori tos ir saskatījuši, novērtējuši un vēlas pateikties. Šos cilvēkus godinās 1. februārī.
***
“Labajai zvaigznei” pieteikti:
Anita Urbanoviča, ģimenes ārste no Aizkraukles,
Daina Teivāne, pensionāre no Aizkraukles,
Tatjana Lucijanova, aptiekas vadītāja no Daudzeses pagasta,
Natālija Ivanova, ģimenes ārstes palīdze no Daudzeses pagasta,
Sklārena, franču meitene, kura palīdz bērnunama “Dzeguzīte” bērniem,
Valentīna Rimare, Jaunjelgavas vidusskolas skolotāja,
Ināra Sudrabiņa, pensionāre no Jaunjelgavas,
Brigita Krēmane, Mazzalves pagasta pensionāru kluba vadītāja,
Aivars Miezītis, Mazzalves pamatskolas direktors,
Laima Grebska, Neretas vidusskolas direktore,
Vallija Ozoliņa, pensionāre no Pilskalnes,
Ritma Celmiņa, Pļaviņu tautskolas valdes locekle,
Velta Kaņepēja, Pļaviņu tautskolas aktīva dalībniece,
Helēna Graudumniece, pensionēta skolotāja Secē,
Valentīna Smete, feldšere no Skrīveriem,
Aija Ieleja, Andreja Upīša Skrīveru vidusskolas skolotāja,
Iveta Biķerniece, Skrīveru mūzikas un mākslas skolas direktore,
Jānis Īviņš, Skrīveru pensionāru biedrības priekšsēdētājs,
Terēza Kārkla, Vietalvas pagasta bijusī feldšere,
Ilona Jeršova, Vietalvas pagasta feldšere,
Rūdolfs Kalniņš, pensionārs no Zalves,
Gunārs Reiters, pensionārs no Zalves.
***
Ģimenes draugs un atbalsts
Ikdienā esam pieraduši būt neapmierināti ar mediķu darbu. Esam dzirdējuši daudz stāstu par ārstiem, kuri pacientus nesūta pie speciālistiem, ir neiejūtīgi un neuzmanīgi. Kad sakām “ārsts”, gribam redzēt laipnu, smaidīgu, iejūtīgu, atsaucīgu, gudru cilvēku, kurš uzklausīs, sapratīs, paskaidros un tikai ar savu klātbūtni vien — nomierinās.
Mums ir paveicies, jo Aizkrauklē ir ģimenes ārste, par kuru neesam dzirdējuši nevienu sliktu vārdu. Mūsu dakterītei Anitai Urbanovičai ir ļoti daudz pacientu un būtu vēl divtik, ja varētu visus pieņemt. Neraugoties uz lielo slodzi, dakterīte atrod laiku piezvanīt un atgādināt par kārtējo profilaktisko poti, neaizmirst apjautāties par pārējiem ģimenes locekļiem un atceras viņu vainas. Mūsu dakterītei var zvanīt arī ārpus darba laika, un viņa vienmēr palīdzēs, lai gan arī pašai ir ģimene, kurai viņa ir vajadzīga. Dakterīte Anita vienmēr ir smaidīga, laipna un atsaucīga un neizrāda pacientiem rūpes, kas viņu nomāc.
Cilvēki parasti mediķus atceras tad, kad piemeklējusi slimība un ir problēmas, bet pateikt “paldies” vēlāk aizmirstas. Mēs gribam teikt lielu paldies mūsu dakterītei Anitai par viņas iejūtīgo sirdi un patieso sava darba mīlestību. Viņa ir tāda ārste, par kādiem rāda vecajās filmās — ģimenes draugs un atbalsts. Lai viņai pašai laba veselība un milzīgs paldies no pacientiem!
Pateicīgās pacientes — Sarmīte Kruglova, Rita Čerkovska, Nadežda Jevtušenko un Karīna Bizņa ar ģimenēm
***
Slimību ārstē viņu smaids
“Labs cilvēks ir kā saule, kuras stari silda visu un visur” — ar šiem vārdiem varētu raksturot Daudzeses pagasta aptiekas vadītāju Tatjanu Lucijanovu un ārsta palīdzi Natāliju Ivanovu. Aptiekā vienmēr gaiša un smaidoša daudzesiešus sagaida mūsu Taņa. Viņa ir ļoti zinoša un atsaucīga, un, ja cilvēks būs saslimis, Taņa uz aptieku ies kaut naktī. To pašu varam teikt arī par ārstes palīdzi Natāliju Ivanovu, kura, ja būs vajadzīgs, slimnieku apraudzīs arī ārpus darbalaika. Slimību pārvarēt palīdz arī viņu smaids un mierinošie vārdi.
Aina Gasiņa, Velta Černika, Elmīra Matule un Rasma Kļaviņa Daudzeses pagastā
Labais gariņš baltajā uzsvārcī
Izrādās, nemaz nav tik viegli par cilvēku pateikt kaut ko patiesi labu. Varētu viņu saukt par sargeņģeli — vienu no daudziem un tajā pašā laikā īpašu, tikai pie mums, Daudzeses pagastā, sastopamu. Viņa patiesi sargā savus līdzcilvēkus no nelaimēm, palīdz viņiem pārciest sāpes un izvairīties no slimībām. Netiek skaitītas darba stundas, nav arī brīvā laika. Kad atskan palīgā aicinājums, viņa nekavējas un steidzas pie slimnieka jebkurā diennakts laikā.
Ģimenes ārstes palīdze Natālija Ivanova ir mūsu labais gariņš baltajā virsvalkā. Viņai piemīt tik daudz no tā, kas raksturo ideālu medicīnas darbinieku un patiesi labu cilvēku. Viņas prasmes un profesionalitāte ir augsta, viņa spēj pieņemt lēmumus un ātri rīkoties, viņa ir iejūtīga, līdzcietīga un laipna. Natālijai vienlīdz nozīmīgs ir ikviens pacients neatkarīgi no viņa mantiskās vai sociālās situācijas. No viņas jūtams īpašs labestības, spēka un ticības starojums. Ar Natāliju kopā ir viegli, viņai var uzticēt visu, jo bieži slima ir dvēsele, ne tik daudz miesa.
Ja Natālija par sevi dzirdētu šādus vārdus, viņa būtu apjukusi un kautrīgi teiktu: “Nu ko jūs… tas ir mans darbs.” Tas nav tikai darbs, tas ir dzīvesveids, un vairums cilvēku Daudzevā pievienotos šiem labajiem vārdiem par Natāliju un atzītu: “Jā, tāda viņa mums ir, un mēs jūtamies par vienu stipru cilvēku bagātāki un līdz ar to arī drošāki.”
Aija Tukiša un Rudīte Nāzare
Daudzeses pagastā
***
Atrod laiku visiem
Vēlos, lai arī citi uzzina par kādu jauku pensionāri Seces pagastā — ilggadējo pamatskolas skolotāju Helēnu Graudumnieci. Helēnas kundze joprojām aktīvi piedalās pagasta sabiedriskajā dzīvē, viņa ir bijusi arī pensionāru padomes priekšsēdētāja. Šobrīd Helēnas kundze vēl aizvien pilda savu skolotājas misiju un ir jauka audžumāte bārenei Marijai, kuru viņa ir nesavtīgi virzījusi apgūt mūziku, un pašlaik Marija jau studē augstskolā.
Darbīgā seciete nav mierā ar klusu un mierīgu dzīvesveidu un labprāt bez īpašas atlīdzības pieskata bērnus, kuru vecāki strādā. Lai cik grūti klātos personīgajā dzīvē (vecākais dēls ir miris, jaunākais dēls cīnījās Afganistānā un ir invalīds, nesen aizsaulē pavadīts vīrs), Helēnas kundze vienmēr atrod laiku aizbraukt uz Aizkraukli, lai apciemotu kādu senu paziņu, sēžas uz velosipēda un dodas pie draugiem Seces pagastā, apjautājas, kā viņiem klājas, vai nevajag palīdzēt.
Novēlu, lai Helēnas kundzei, manai pirmajai audzinātājai, vēl ilgus gadus pietiktu spēka palīdzēt citiem!
Ilona Bartkeviča
Secē
***
“Mums ir brīvs brītiņš!”
Vēlamies pastāstīt par diviem brīnišķīgiem cilvēkiem — pensionāriem, kuri dzīvo mums līdzās klusi un nemanāmi, bet ar savu darbīgumu palīdz citiem, izstarojot labestību, sirsnību, dzīvesprieku.
Šie divi kungi — Rūdolfs Kalniņš un Gunārs Reiters — dzīvo Zalves pagasta daudzdzīvokļu mājā “Pūpoli”. Ja kādam ir nepieciešama palīdzība, viņi nekad neatsaka. Sabojājusies durvju slēdzene, jāpievieno gāzes plīts vai jāsalabo elektrības kontakts — to visu viņi gatavi izdarīt, bet, jautāti par samaksu, atbild: “Mums ir brīvs brītiņš, kāda tur maksa!”.
Abi kungi darbu vienmēr veic rūpīgi, pamatīgi, mēs varam no viņiem to mācīties. Zalvieši ar saviem vārdiem un darbiem ir kā saules stari šajās gada tumšajās dienās. Gribam pateikt paldies saviem labajiem kaimiņiem Rūdim un Gunāram un novēlam viņiem stipru veselību!
Kāpņutelpas dzīvokļu kaimiņi — Inta Butāne, Pēteris Auzāns, Inese Mireka, Sondoru un Kaspara Mireka ģimenes Zalvē
***
Dod, pretī neprasot
“Labajai zvaigznei” vēlos ieteikt Aizkraukles neatliekamās medicīniskās palīdzības feldšeri Valentīnu Smeti no Skrīveriem.
Savā dzīves ceļā esmu sastapusi cilvēku, kurš man nav atteicis palīdzību, atbalstu un kurš otram dod, neko neprasot pretī. Strādājošiem cilvēkiem, arī man, darba laikā ir grūti nokļūt pie ģimenes ārsta, tāpēc, kad jūtos sasirgusi, padomu lūdzu Valentīnai. Viņa mani vienmēr rūpīgi uzklausa un pārbauda. Valentīna ir devusi vērtīgus padomus zāļu lietošanā un ieteikusi, kāda speciālista konsultācija man būtu vajadzīga. To viņa dara ārpus darbalaika un bez atlīdzības. Par to visu es saku Valentīnai lielu paldies un uzskatu viņu par vislabāko, spožāko “zvaigzni” Skrīveros.
Astra Veikšāne
Skrīveros
***
Ar mediķa sirdi
Abas manas “Labās zvaigznes” dzīvē izvēlējušās vienu profesiju un dzīvo Vietalvas pagastā.
Odzienas feldšerīti Terēzu Kārklu iepazinu daudz agrāk. Es pati ilgus gadus dzīvoju Talsu pusē, bet Terēzīte — tā mēs Odzienas pusē viņu mīļi saucam — ļoti daudz rūpējās par manu vecāku veselību, taču vislielākais paldies par to, ka viņas pareizi noteiktā diagnoze un rīcība izglāba dzīvību manai meitai Ilonai.
Kad atgriezos dzīvot dzimtajā pusē, arī pati esmu meklējusi feldšerītes palīdzību, pat pēc darbalaika, un nekad netiku atraidīta.
Terēzītes laipnība un sirsnība, prasme runāt ar cilvēkiem, mierināt un vienmēr sniegt palīdzību — tās ir vērtības, kas piemīt šai sievietei. Odzienas ļaudis bija ļoti sašutuši, kad tika likvidēts Odzienas feldšerpunkts. Nelīdzēja ne parakstu vākšana, ne kas cits. Kaut arī tagad Terēza Kārkla strādā citur, tomēr viņa dzīvo tepat Odzienā un nevienam neatsaka palīdzēt. Viņa tāpat ir kopā ar Odzienas ļaudīm — vienmēr eleganta, moža un smaidīga, tiešām mirdzoša un žilbinoša zvaigzne.
Mana otrā “Labā zvaigzne” ir Vietalvas feldšerīte Ilona Jeršova. Ilonu satiku tikai tad, kad Vietalvas pagastā palika viens feldšerpunkts. Arī par viņas darbu varu teikt tikai labu. Viņa nekad neaizbildinās ar nevaļu un neiebilst, ja nākas vērsties pēc palīdzības pēc darbalaika. Kad, nākot no skolas, ceļā notika nelaimes gadījums ar manu mazmeitu Danu, tieši feldšerītes Ilonas ātrā, prasmīgā rīcība izglāba Danu. Paldies nepietiktu, lai feldšerītei pateiktos.
Jo vairāk viņu iepazīstu, jo vairāk saprotu, ka viņai ir īsta mediķa sirds. Un tāpēc šī labā zvaigzne lai staro, palīdz grūtajos brīžos un mirdz!
Skaidrīte Klauzele
Odzienā
***
“Sadeg” darbā
Šos labestīgos, darbīgos cilvēkus varētu saukt ne tikai par “Labajām”, bet arī par “Kvēlojošajām zvaigznēm”. Viņi sabiedrības labā ziedo savu brīvo laiku, enerģiju, spēku, veselību, neprasot, kas par to būs. Zvaigznes mirdz un izstaro labestību, gaismu, rāda ceļu un iedvesmo arī citus labiem darbiem. Šoreiz rakstu par divām no daudzajām pagasta labajām zvaigznēm — pensionāri Brigitu Krēmani un Mazzalves pamatskolas direktoru Aivaru Miezīti.
Brigita Krēmane visu mūžu bijusi sabiedriski aktīva un idejām bagāta. Brigita ir pensionāru kluba vadītāja, un arī šobrīd ideju velniņš viņu rosina darboties un sagādāt prieku pagasta ļaudīm. Viņa neļauj pensionāriem “iesūnot” mājās, bet aicina ceļot un darboties viņas organizētajos pasākumos. Divreiz gadā Brigita pensionāriem organizē ekskursijas pa Latvijas skaistākajām vietām un pulcina pensionāru kuplo saimi pie kafijas tases. Brigita ir kā lāpa, kā degoša zvaigzne, kas sagādā pensionāriem prieka mirkļus.
Par Mazzalves pamatskolas direktoru Aivaru Miezīti var teikt — viņš ir skolas dvēsele, prasmīgs skolas kolektīva vadītājs, nenogurdināms darbā, kvēlojoša zvaigzne, kas deg un rūpējas par skolu un skolēniem. Direktora vadībā skolas telpas un apkārtne estētiski iekārtota, tas iepriecina skolas kolektīvu, iebraucējus un tūristus, kuri apmeklē bijušo Ērberģes muižu. Direktors “deg” darbā, lai tikai sagādātu citiem patīkamus brīžus un labākus darba apstākļus.
Emīlija Varkale, Mazzalves pamatskolas skolotāja
***
Ģimenes pamats
Velta Kaņepēja — kas viņa ir? Sieva, mājsaimniece, māmiņa divām meitām, diviem dēliem un vecmāmiņa sešiem mazbērniem. Pļaviņu tautskolas aktīva dalībniece ar daudzām radošām idejām. Viņas sakoptā māja, pagalms un krāšņais dārzs, kurā bieži var ieraudzīt neparastus augus un kompozīcijas, iepriecina vai katru garāmgājēju.
Ja rīkotu kapu kopšanas konkursu, iespējams, Pļaviņu kapos Veltas radu kapu kopiņas būtu uzvarētājas, jo tās vienmēr ir rūpīgi sakoptas.
Velta ir stipras ģimenes pamats un paraugs, un daudzi radu saieti gan sendienās, gan mūsdienās svinēti pēc Veltas izdomātiem scenārijiem. Tas viss ir lieliski izdevies! Daudzi radi un draugi priecājas par Veltas ceptajām garšīgajām kūkām. Pagājušajā gadā tās ceptas un garnētas 145 reizes! Lai pietiek spēka vēl daudziem godiem!
Edīte Kupča un Emīlija Gailīte
Pļaviņās
***
Pagūst būt visur
Dienu skrejā sastopam daudzas mirdzošas zvaigznītes, tikai dažkārt to mirdzumā neielūkojamies. Silts smaids, plīvojošs matu vilnis, un viņa aiztrauc mums garām. Kurp viņa tā steidzas? Uz darbu! Mūzika un māksla, bērnu gaidošās acis un krāsu prieks. Un vēl — deputātes darbs kultūras komisijā, folkloras kopā, dziedāšana sievu ansamblī, un tas jau vēl nav viss.
Šī “zvaigznīte” ir Skrīveru mūzikas un mākslas skolas direktore Iveta Biķerniece, kura ar saviem audzēkņiem un mūzikas ansambļiem vienmēr piedalās pagasta pasākumos un ir pazīstama arī ārpus pagasta robežām.
Novēlam viņai daudz radošu ieceru un veiksmes!
Skrīveru pensionāru biedrības valdes vārdā — Rasma Pētersone
***
“Iršu lepnums” — meitene no Francijas
Aukstā 2004. gada februāra dienā Latvijā ieradās meitene no Francijas, lai brīvprātīgi strādātu bērnunamā Iršos. Sklārena pārstāvēja biedrību “JES” projektā “Visi kopā”, un tolaik viņai bija tikai 19 gadu. Sākumā jaunietei bija grūti saprast, ko runā bērni un audzinātājas, bet viņa ļoti ātri apguva latviešu valodu un prot to vēl tagad. Sklārena runā arī franču, bretaniešu, angļu un arābu valodā.
Kopš projekta noslēguma pagājuši trīs gadi, un Sklārena atkal bija atgriezusies Latvijā, lai sagaidītu Ziemassvētkus kopā ar bērnunama “Dzeguzīte” bērniem. Viņa šos bērnus ir ļoti iemīļojusi un saprot, ka viņiem nav vajadzīga humānā palīdzība kā materiālā vērtība, bet bērniem jāļauj justies kā normāliem bērniem.
Latvijā šādiem cilvēkiem vairākus gadus piešķir balvu “Latvijas lepnums”, Sklārena noteikti ir pelnījusi būt par “Iršu lepnumu”!
Sklārena kopā ar savu draugu Romano no Francijas vāca ziedojumus, lai varētu atbraukt uz Latviju. Jauniete ir runājusi ar bērnunama direktori un šogad atkal rakstīs projektu, lai divdesmit bērnunama “Dzeguzīte” bērnu vasarā varētu ciemoties savās jau iemīļotajās franču ģimenēs.
Inguna Juhņeviča
Skrīveros
***
“Cik vien labi spēj, dari to, kas tev vislabāk padodas, un savā dvēselē apjautīsi, ka tev pieder pasaules dižākie sasniegumi.”
Ogs Mandino
