Igaunijas Valsts kanceleja veic pārrunas ar Stokholmas kapsētu administrāciju par Zviedrijā apbedītā Igaunijas pirmsokupācijas laika pēdējā premjerministra Jiri Uluotsa pārbedīšanu dzimtenē, ziņo laikraksts “Postimees”.
No 1939.gada 12.oktobra līdz 1940.gada 21.jūnijam Jiri Uluotss bija Igaunijas premjerministrs. Pēc tam līdz 1945.gada 9.janvārim viņš bija premjerministrs, kas reizē pildīja arī republikas prezidenta pienākumus.
Tā kā starp dzīvajiem vairs nav neviena cilvēka, kas rūpētos par Uluotsa Stokholmas mežakapos esošo kapavietu, pastāv iespēja, ka tā tiks nolīdzināta. Tieši šī iemesla dēļ Igaunijas valsts ir gatava mirstīgās atliekas pārbedīt Igaunijā, taču šķēršļus rada Zviedrijas birokrātija.
Pirms pusotra gada tika pārbedīts bijušais valsts vecākais Augusts Reiss ar sievu Terēzi, taču viņi bija kremēti un tādēļ viņu pārbedīšana bija vienkāršāka.
Igaunijas Republikas konsuls Stokholmā Svens Telps pastāstīja, ka ar pārbedīšanu saistītās formalitātes vienkārši prasa laiku. “Problēma ir tā, ka Jiri Uluotsam nav neviena dzīva radinieka, citādi raižu nebūtu,” Telps skaidroja.
Tā kā pārrunas ar zviedriem turpinās, nav zināms, kad un vai vispār Uluotss tiks pārbedīts.
Tomēr Uluotss var nebūt pēdējā Igaunijas vēsturei nozīmīgā persona, kura tiek pārbedīta dzimtenē. Valsts kopā ar Vēsturiskā mantojuma savienību nodarbojas ar ārzemēs esošo nozīmīgo Igaunijas personu kapavietu iezīmēšanu kartē.
Pēc Kultūras ministrijas kultūrvēsturisko lietu kanclera vietnieka Antona Perna vārdiem, šobrīd Somijā, Zviedrijā un Sanktpēterburgā ir konstatētas 90 šādas kapuvietas. Nākotnē tiek plānots apzināt šādas kapuvietas arī citur pasaulē.
Tomēr Perns apstiprināja, ka masveida Igaunijas nozīmīgo personu pārbedīšana plānota netiek. Tikai tajā gadījumā, ja nav neviena, kas par kapu rūpētos, un draud kapa nolīdzināšana, valsts var apsvērt mirušā pārbedīšanas iespēju, jo tas ir garš, sarežģīts un ļoti dārgs process.
