Lielbritānijas valdība gatavojas izsūtīt vismaz 34 Krievijas diplomātus, kas būs atbilde uz Britu padomes filiāļu darbības apturēšanu Krievijā, vēsta laikraksta “Daily Mail” interneta izdevums.
Pēc avīzes rīcībā nonākušās informācijas, Lielbritānijas izlūkdienests MI5 jau sagatavojis izsūtāmo Krievijas vēstniecības darbinieku sarakstu. Avīze viņus dēvē par spiegiem un aģentiem.
Šāds solis tiek plānots kā atbilde uz “britu diplomātu un Britu padomes darbinieku iebiedēšanu”, ko īsteno Krievijas varasiestādes.
Kā ziņots, Britu padomes vadītājs Martins Deividsons ceturtdien pavēstīja, ka organizācija aptur savu darbību Sanktpēterburgā un Jekaterinburgā, jo vietējās varas iestādes reģionālo biroju tālāko darbošanos ir padarījušas neiespējamu.
“Krievijas varas iestādes mūsu darba turpināšanu Sanktpēterburgā un Jekaterinburgā ir padarījušas neiespējamu, un es tāpēc esmu nolēmis, ka mēs apturēsim savu darbību abās pilsētās,” žurnālistiem Londonā pavēstīja Deividsons. “Otrdien Krievijas valsts drošības dienesti uz nopratināšanu izsauca vairāk nekā 20 manus krievu kolēģus un tovakar vēlu vakarā apmeklēja mājās vēl desmit manus kolēģus, un vakar izsauca uz nopratināšanu. Šīm nopratināšanām nebija gandrīz nekādas saistības ar Britu padomes darbību, un tās skaidri bija domātas spiediena izdarīšanai uz nevainīgām privātpersonām. Mūsu vissvarīgākais uzdevums ir mūsu personāla drošība un labklājība.”
Britu padomei Krievijā ir Apvienotās Karalistes vēstniecības departamenta statuss, un tās darbību regulē 1994.gada vienošanās par kultūras, zinātnes un izglītības sakariem.
Kremlis, pārmetot padomei nodokļu jomas nosacījumu pārkāpšanu, decembrī pieprasīja, sākot ar jauno gadu, slēgt tās reģionālos birojus Sanktpēterburgā un Jekaterinburgā. Tomēr varasiestādes nav pieprasījušas slēgt organizācijas centrālo biroju Maskavā.
Britu padome ir iesaistīta 13 gadus ilgā strīdā par savu tiesisko statusu. Tā sevi uzskata par Lielbritānijas vēstniecības kultūras atzaru un nav reģistrēta kā nevalstiskā organizācija atbilstoši Krievijas likumiem.
Lielbritānijas premjerministrs Gordons Brauns decembrī paziņoja, ka Maskavas lēmums slēgt padomes reģionālos birojus ir pilnīgi nepieņemams.
Krievija apgalvo, ka Apvienotās Karalistes valdības finansētā organizācija, kas popularizē tās kultūru ārzemēs, pārkāpj 1963.gada Vīnes konvenciju par konsulāro darbību. Londona šo apgalvojumu noraida un atsakās pakļauties Maskavas lēmumam.
Krievijas ārlietu ministrs Segejs Lavrovs drīz pēc varasiestāžu lēmuma par biroju slēgšanu paskaidroja, ka tas darīts, atbildot uz krievu diplomātu izraidīšanu no Lielbritānijas. Savukārt diplomāti tika izraidīti, reaģējot uz Maskavas atteikšanos izdot tiesāšanai Lielbritānijā Kremļa kritiķa Aleksandra Ļiviņenko slepkavībā apsūdzēto Andreju Lugovoju.
Pēc krievu diplomātu izraidīšanas no Lielbritānijas arī no Krievijas tika izraidīti britu diplomāti.
