Jaunnedēļ valdības sēdē Aināra Šlesera vadītā Satiksmes ministrija virzīs apstiprināšanai ministra partijas biedram Ivaram Godmanim Satiksmes ministrijas izstrādāto Ministru kabineta noteikumu projektu.
Jaunnedēļ valdības sēdē Aināra Šlesera vadītā Satiksmes ministrija virzīs apstiprināšanai ministra partijas biedram Ivaram Godmanim Satiksmes ministrijas izstrādāto Ministru kabineta noteikumu projektu “Par valsts pamatbudžeta autoceļu programmai piešķirto līdzekļu izlietošanas kārtību”.
Šie līdzekļi ir mērķdotācija pašvaldību pārziņā esošo mazo ceļu uzturēšanai. Atbilstoši likumam “Par autoceļiem” Satiksmes ministrijai vēl līdz 2007. gada
1. oktobrim vajadzēja izstrādāt atbilstošus Ministru kabineta noteikumus par mērķdotāciju lielumu un sadales principiem, kas, kā rāda kalendārs, ne tuvu nav izdarīts laikā, un tādēļ pašvaldības joprojām nevar apstiprināt šīgada budžetus. Vienlaikus šī nepatīkamā situācija ir sīkums, salīdzinot ar MK noteikumos ietvertajām iecerēm.
Šlesers ir paredzējis, ka Rīga saņems 36% kopējās mērķdotācijas, pie tam paskaidrot, no kurienes radies šāds procents, neviens pat nemēģina. Tikmēr pārējām Latvijas pašvaldībām noteikti konkrēti kritēriji naudas pārpalikuma saņemšanai — iedzīvotāju skaits, ielu brauktuvju laukums, tiltu laukums un ceļu garums, kas reizināts ar īpašu koeficientu. Pagājušajā gadā, kad naudas dalīšanas standarti visiem bija vienādi, galvaspilsētai pienācās 21,4% no mērķdotācijas jeb nedaudz vairāk kā 12,45 miljoni no 58,2 miljoniem latu kopumā.
Šogad valsts mērķdotācijām ir piešķirts vairāk līdzekļu nekā pērn — 70,9 miljoni latu, taču, ja viss noritēs pēc A. Šlesera plāna, Rīga saņems nedaudz vairāk par 25,5 miljoniem latu lielu mērķdotāciju, kas būs par 13 “ar astīti” miljoniem vairāk nekā 2007. gadā. Pārējām pašvaldībām atliks nepilni 43,4 miljoni latu, tas ir — neticēsiet! — par 0,3 miljoniem mazāk nekā 2007. gadā. Un ar šādu ierosinājumu A. Šlesers nāk klajā, neraugoties uz Latvijas rekordlielo inflāciju un ikvienam lauku rajonu iedzīvotājam labi zināmo katastrofālo daudzu pašvaldību mazo ceļu situāciju.
Lauku rajoniem vārda vistiešākajā nozīmē atņemtos līdzekļus plānots novirzīt Rīgas ielu un tiltu remontam, kā arī būvniecībai, jo īpaši Dienvidu tiltam. Tam pašam, kuram valdība vēl nesen atteicās sniegt valsts garantijas, lai Rīgas dome, kurā tobrīd pie varas bija “nepareizā” partija “Jaunais laiks”, varētu tilta būvniecībai piesaistīt Eiropas Savienības fondu līdzekļus. Dienvidu tilta būvniecībai, protams, ir nepieciešams valsts atbalsts, taču nekādā gadījumā, voluntāri atņemot līdzekļus jau tā trūcīgajām lauku pašvaldībām.
Apšaubāmas metodes un lēmumi, dalot budžeta līdzekļus, Latvijā gan nav nekas jauns, taču satiksmes ministra izdarības ar mērķdotācijām šo rīcību var pacelt jaunā — negatīvā kvalitātē, jo šoreiz pat netiek meklēti kaut formāli attaisnojumi un iemesli, kādēļ nauda tiek atņemta laukiem un vienkārši atdota Rīgai.
Šāda līdzekļu sadale, protams, nav pieļaujama, jo vienu pašvaldību, kaut arī tā būtu valsts galvaspilsēta, nevar izdalīt no pārējām. Mērķdotācija ir jāsadala, izmantojot iepriekšējo dalīšanas metodiku, bet pats vēlākais līdz šīgada vidum jāizstrādā objektīvi tās sadales kritēriji, kurus jāpiemēro jau nākamgad. Un vislabāk būtu, ja šis process notiktu jau bez Aināra Šlesera.
