Valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts projekts grozījumiem Krimināllikumā, kas paredz izslēgt no tā nāves sodu.
Grozījumus izstrādājusi TM izveidotā pastāvīgā Krimināllikuma darba grupa, kurā piedalās pārstāvji no Ģenerālprokuratūras, Satversmes tiesas, Augstākās tiesas, Rīgas apgabaltiesas, Latvijas Universitātes, Latvijas Policijas akadēmijas un Latvijas Zvērinātu Advokātu padomes.
Kā teikts grozījumu projekta anotācijā, kopš 1996. gada septembra Latvijā noteikts nāves soda moratorijs – nevienam tiesājamam nāves sods netiek piespriests un izpildīts. Nāves sods piemērojams vienīgi tad, ja noziegums izdarīts kara laikā. Turklāt nāves sodu – nošaušanu – var piespriest vienīgi par slepkavību sevišķi pastiprinošos apstākļos.
Ar 1999. gada jūniju Latvija pievienojusies 1950. gada 4.novembra Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijai par nāves soda atcelšanu. Līdz ar to 2000. gada 18.maijā pieņemti attiecīgi grozījumi Krimināllikumā, atceļot nāves sodu par miera laikā izdarītiem noziegumiem. Savukārt 2002. gadā Viļņā tika atvērts parakstīšanai minētās konvencijas protokols, kas paredz atcelt nāves sodu arī par noziegumiem, kas izdarīti kara laikā. Latvija parakstīja minēto protokolu un pašlaik tas atrodas ratifikācijas stadijā.
Eiropas Padomes (EP) Parlamentārās asamblejas Rekomendācijā pausts uzskats, ka nāves soda piemērošana pat kara laikā ir pretrunā ar pēdējā laika sasniegumiem un tendencēm un valstīm jādara viss iespējamais, lai nāves sods tiktu pilnībā atcelts. Šobrīd viena no EP darbības prioritātēm ir panākt, lai visas tās dalībvalstis ratificē Konvencijas 13. protokolu. Dalībvalstīm regulāri jāsniedz informācija starpvaldību darba grupās, kā arī Ministru Komitejas līmenī par plāniem ratificēt protokolu, kā arī par iespējamām grūtībām ratifikācijas procesā. Šobrīd protokolu nav ratificējušas sešas no 46 Eiropas Padomes dalībvalstīm – Armēnija, Polija, Spānija un Latvija. Francija un Itālija to paredz ratificēt tuvākajā laikā.
TM izstrādātie grozījumi paredz nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu no soda personām, kuras izcietušas divdesmit piecus gadus no soda, ja nāves sods aizstāts ar brīvības atņemšanu amnestijas kārtībā, tiks izslēgts vārds «amnestija». Tas nepieciešams, jo pašlaik brīvības atņemšanas iestādēs nav notiesāto, kam nāves sods aizstāts ar mūža ieslodzījumu amnestijas kārtībā un, atceļot nāves sodu, šādas personas nākotnē vairs nebūs.
Vienlaikus ar grozījumiem Krimināllikumā tika izsludināti grozījumi arī Apžēlošanas likumā, Latvijas Sodu izpildes kodeksā, likumā par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kartību, kā arī izstrādāts likumprojekts par pievienošanos 1950. gada 4. novembra Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 13. protokolam, kas paredz pilnīgu nāves soda atcelšanu.
