Kredītu reģistrā ir integrēta arī Parādnieku reģistra datubāze.
Kredītu reģistrā ir integrēta arī Parādnieku reģistra datubāze
No 2008. gada 1. janvāra sācis darboties Kredītu reģistrs — datubāze par visu kredītņēmēju saistībām pret Latvijas finanšu tirgus dalībniekiem. Kredītu reģistrā ir integrēta arī Parādnieku reģistra datubāze (veidota kopš 2003. gada vidus), ko arī turpmāk papildinās ar informāciju par negatīvo kredītvēsturi, tajā skaitā — maksājumu kavējumiem. Šādi reģistri darbojas lielākajā daļā Eiropas Savienības valstu.
Reģistrs ļauj finanšu tirgus dalībniekiem precīzāk novērtēt aizņēmēju kredītspēju un efektīvāk vadīt kredītriskus.
Aizdevējam rodas iespēja gūt pilnīgu priekšstatu, kādas ir kredītņēmēja saistības pret Latvijas tirgus dalībniekiem, kuri ir Kredītu reģistra dalībnieki, iespēja precīzāk noteikt potenciālā aizņēmēja kredītrisku, efektivizēt kredīta cenas noteikšanu.
Reģistra esamība mēdz disciplinēt aizņēmējus, mudinot nopietnāk izvērtēt attieksmi pret kredītsaistību pildīšanu un kredītvēstures veidošanu. Savukārt tiem, kuri godprātīgi pilda saistības, šis reģistrs ir labas kredītvēstures krātuve un apliecinājums.
Kas ir Kredītu reģistra dalībnieki?
Kredītu reģistra dalībnieki ir visas Latvijas Republikā reģistrētās bankas un ārvalstu banku filiāles, to meitassabiedrības, kas sniedz ar kredītrisku saistītus finanšu pakalpojumus, krājaizdevu sabiedrības, apdrošināšanas sabiedrības un biedrība “Latvijas transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs”. 2008. gada 2. janvārī reģistrā bija 98 dalībnieki.
Kādu informāciju apkopo Kredītu reģistrā?
Reģistrā būs informācija par visiem fizisko un juridisko personu kredītiem (hipotēku kredītu, kredītu patēriņa preču iegādei, norēķinu karšu kredītu, finanšu līzingu, kredītu apgrozāmo līdzekļu palielināšanai, operatīvo līzingu un faktoringu u. c.), sniegtajiem galvojumiem un citām saistībām, kuras ir spēkā reģistra darbības sākšanas brīdī — 2008. gada 1. janvārī. Pēc kredītsaistību nokārtošanas ziņas par personu un viņas agrākajām saistībām saglabāsies.
Kredītu reģistrā dalībnieki turpina reģistrēt arī parādnieku informāciju pēc tādiem pašiem kritērijiem, kādi tie bija Parādnieku reģistrā — ja aizņēmējs vai aizņēmēja galvinieks kavējis līgumā noteiktos maksājumus ilgāk par 60 dienām un kavēto maksājumu summa ir vismaz 100 latu.
Kādi ir datu ievades posmi?
No 2008. gada 1. janvāra reģistra dalībnieki ievada ziņas par katru jaunu izsniegtu aizdevumu/saistību, bet līdz 2008. gada 30. jūnijam, pusgada laikā kopš reģistra darba sākuma, tā dalībniekiem dots pārejas laiks to saistību ievadei, kas radušās pirms 2008. gada 1. janvāra. Kredītu reģistrā automātiski tiek reģistrēta parādnieku informācija, kura līdz tam bija reģistrēta Parādnieku reģistrā.
Savukārt, sākot ar 2008. gada trešo ceturksni, dalībnieki katra ceturkšņa sākumā sniedz Kredītu reģistram informāciju par aizņēmēju un aizņēmēju galvinieku saistību atlikumiem iepriekšējā ceturksnī — tātad, piemēram, jūlijā par atlikumiem otrā ceturkšņa beigās, bet oktobrī — par trešā ceturkšņa datiem.
Kā tiek nodrošināta datu pareizība, pilnīgums un patiesums?
Par to ir atbildīgi Kredītu reģistra dalībnieki. Informāciju par katru izsniegto jauno kredītu vai kredītlīguma pārmaiņām (izņemot informāciju par aizņēmēja saistību atlikumu), maksājuma kavējumiem, to izpildi un pārkāpumiem dalībniekam jāiesniedz reģistrā piecu darbdienu laikā.
Kas var izmantot reģistru?
Kredītu reģistra informāciju var izmantot dalībnieki, Finanšu un kapitāla tirgus komisija, Latvijas Banka un aizņēmēji (tikai par sevi). Dalībnieki par saviem aizņēmējiem saņem visu informāciju, bet par citiem aizņēmējiem — ierobežotu.
Kā kredītņēmējs var uzzināt informāciju par sevi?
Kredītu reģistru uztur un ziņas no tā sniedz Latvijas Bankas Maksājumu sistēmu pārvalde Rīgā, Bezdelīgu ielā 3. Kredītu reģistra darba laiks ir katru darbdienu no plkst. 8.30 līdz 17.30, piektdienās — līdz plkst. 16.15.
Lai fiziskā vai juridiskā persona vai to pilnvarotie pārstāvji saņemtu Kredītu reģistrā iekļautās ziņas:
– fiziskā persona iesniedz rakstisku pieprasījumu un uzrāda pasi. Fiziskās personas aizgādnis uzrāda pasi un bāriņtiesas lēmumu par aizgādņa iecelšanu;
– juridiskās personas pārstāvis iesniedz rakstisku pieprasījumu un uzrāda pasi un dokumentu, kas apliecina viņa tiesības pārstāvēt juridisko personu bez īpaša pilnvarojuma;
– fiziskās vai juridiskās personas pilnvarnieks iesniedz rakstisku pieprasījumu un uzrāda pasi un notariāli apliecinātu pilnvaru par tiesībām saņemt Kredītu reģistrā esošās ziņas.
Personai Kredītu reģistrā esošās ziņas izsniedz piecu darbdienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas.
Kā tiek aizsargāti reģistra dati?
Reģistrs ir izveidots tā, lai dati tiktu aizsargāti likumā noteiktajā kārtībā. Personas datu aizsardzība nozīmē nodrošināt to pareizību, lietošanu atbilstoši mērķim un neizpaušanu.
Kredītu reģistrā (tāpat kā iepriekš Parādnieku reģistrā) esošo personas datu aizsardzību nodrošinās:
– likumā noteikts deleģējums Latvijas Bankai veidot reģistru, vākt datus un noteikts personu loks, kam datus drīkst sniegt;
– šī reģistra reģistrācija Datu valsts inspekcijā;
– Fizisko personu datu aizsardzības likuma ievērošana;
– Latvijas Bankas Kredītu reģistra noteikumi;
– informācijas šifrēšana un elektroniskā parakstīšana. Drošības kritēriji ziņu apmaiņai (programmatūra u.tml.).
