Šodien aprit desmit gadi, kopš ASV, Lietuvas, Latvijas un Igaunijas prezidenti 1998.gada 16.janvārī Baltajā namā parakstīja ASV un triju Baltijas valstu Partnerības hartu.
Harta ir vēsturiska un politiska robežzīme valstu attiecībās, kopīgā paziņojumā uzsver visu trīs Baltijas valstu prezidenti – Valdis Zatlers, Tomass Hendriks Ilvess un Valds Adamkus.
“Ar šo hartu mēs izveidojām sadarbības ietvaru, kurš galu galā rezultātā palīdzējis mums sasniegt stratēģisko stabilitātes un drošības mērķi, kļūstot par NATO dalībvalsti. Tas ievērojami nostiprināja ASV un Baltijas valstu sadarbību politikas, drošības un ekonomikas jomās,” uzsver Baltijas valstu prezidenti.
Uz kopīgām vērtībām balstīta partnerība, kas kopš 1922.gada tiek nepārtraukti uzturēta starp ASV un Baltijas valstīm, ir Baltijas neatkarības neatņemama sastāvdaļa, norāda prezidenti. Harta bija konsekvents turpinājums ASV politikai, kura neatzina Baltijas valstu vardarbīgo iekļaušanu Padomju Savienībā un sniedza politisku un praktisku atbalstu neatkarības atjaunošanai.
Baltijas valstu prezidenti izsaka cerību, ka, iekļaujot vīzu atcelšanas programmā Eiropas valstis, kuras pierādījušas savu draudzību ASV, tiks stiprināts mūsdienu partnerības gars un īstenosies transatlantiskās alianses nākotnes redzējums.
Ar Baltijas valstu uzņemšanu NATO 2004.gadā, kurai sekoja to iestāšanās Eiropas Savienībā, tika sasniegti ASV un Baltijas valstu hartas pamatmērķi.
“Tomēr ASV un Baltijas valstu hartas garu uztur dzīvu četru mūsu nāciju uzticība kopējām vērtībām – brīvībai, demokrātijai, cilvēktiesībām un brīvajam tirgum, kā arī mūsu nepārtrauktais ieguldījums NATO un ASV vadītās koalīcijas operācijās un atjaunošanas pasākumos centienos Afganistānā, Irākā un Balkānos,” teikts paziņojumā.
Tiek uzsvērts, ka ASV un Baltijas valstu harta kalpojusi par priekšzīmi līdzīgas ASV un Adrijas valstu partnerības izveidei, un sagaida, ka turpināsies reformas Albānijā, Horvātijā un bijušajā Dienvidslāvijas Republikā Maķedonijā, lai tās visdrīzākajā nākotnē varētu uzņemt NATO. Baltijas valstu prezidenti cer, ka harta varēs kalpot par paraugu ASV un Melnās jūras valstu partnerībai un, iespējams, citām reģionālām partnerībām, lai realizētu kopīgo nākotnes redzējumu par nedalāmu un brīvu Eiropu.
