Jau otro gadu redakcijas ļaudīm janvāris ir visstresainākais mēnesis. Ne tikai tāpēc, ka ar bažām gaidām, cik uzticīgi augstās inflācijas dēļ mums būs palikuši abonenti.
Jau otro gadu redakcijas ļaudīm janvāris ir visstresainākais mēnesis. Ne tikai tāpēc, ka ar bažām gaidām, cik uzticīgi augstās inflācijas dēļ mums būs palikuši abonenti. Galvenokārt “Latvijas pasta” neizdarību dēļ. Katru dienu redakcijai no visiem Latvijas rajoniem zvana neapmierināti cilvēki, kuri joprojām nav saņēmuši nevienu “Staburaga” šīgada laikraksta numuru un līdz ar to arī kalendāru. Mēs savas saistības pret lasītājiem izpildām, kārtīgi maksājam pastam par mūsu laikraksta piegādi abonentiem, bet izpildīta pakalpojuma vietā saņemam nepelnītus pārmetumus un esam spiesti taisnoties, kāpēc abonentu pastkastītes Madonā, Liepājā, Saldū, Limbažos, Cēsīs un citviet ir tukšas. Haosam pastā turpinoties, pamatotas ir bažas zaudēt abonentu uzticību, jo nav vērts pasūtīt laikrakstu, kuru nepiegādā, makulatūra taču nevienam nav vajadzīga.
Pastam ir savas atrunas — nav pilnībā pabeigta nodaļu modernizācija, trūkst pastnieku, palielinājies piegāžu apjoms, jo daudzviet likvidētas abonēšanas centra “Diena” (ACD) nodaļas. Aizkraukles rajonu tas nu nekādi nevarētu ietekmēt, jo pie mums ACD nekad nav darbojies, tātad piegāžu apjoms nav palielinājies, tieši otrādi — samazinājies, jo inflācijas dēļ daudzus izdevumus cilvēki vairs nevar atļauties abonēt. Tomēr lasītāju sūdzību netrūkst.
Modernizācija ir laba lieta, taču tai jāgatavojas laikus un jāizvēlas pārejas laiks, kad vismazāk varētu kaitēt klientiem. Pasta gadījumā pārmaiņas ilgst jau otro gadu, un tām joprojām neredz gala. Tomēr ministrs un pasta ģenerāldirektors joprojām sēž savos krēslos un ne par ko neatbild. Izdevēju spiediena rezultātā pastā sākta dienesta izmeklēšana, un trīs atbildīgas amatpersonas atstādinātas no darba. Tomēr nav pārliecības, ka tas dos reālu uzlabojumu.
