Sākumā krietni apsmaidītā iecere par urīna testiem, ko autovadītājiem vajadzētu veikt uz ceļa, lai noskaidrotu, vai viņi nav lietojuši narkotikas, šķiet, tomēr kļūs par realitāti.
Sākumā krietni apsmaidītā iecere par urīna testiem, ko autovadītājiem vajadzētu veikt uz ceļa, lai noskaidrotu, vai viņi nav lietojuši narkotikas, šķiet, tomēr kļūs par realitāti. Šobrīd Valsts policija izmēģina līdzīgu testu ar siekalām. Ceļu policijas biroja priekšnieks Edmunds Zivtiņš uzsvēra, ka viens vai otrs šis pārbaudes tests noteikti jāievieš jau šogad, jo nu jau lielākā problēma ir nevis autovadītāji dzērāji, bet gan narkomāni.
Arī jaunais iekšlietu ministrs Mareks Segliņš apņēmīgi paziņoja, ka viena no viņa darbības prioritātēm būs narkotiku izplatības apkarošana Latvijā. Viņš uzskata, ka maz ir policijas atklāto krimināllietu saistībā ar šo negāciju. Arī man šķiet, ka valstī joprojām cīnāmies ar sekām, nevis pašu problēmu. Jā, policija ik pa laikam aiztur ne tikai mazākas, bet arī lielākas “narkozivis”, tomēr ierobežot narkotiku izplatību tik un tā neizdodas. Arī sodi par narkotiku lietošanu ir pārāk maigi. Šī sērga vēršas plašumā. Es droši vien nezinātu, kā un kur varētu iegādāties narkotikas, bet rodas iespaids, ka lielākā daļa cilvēku par to ir labi informēti vai vismaz dzirdējuši. Droši vien arī tiesībsargājošajām struktūrām tas nav noslēpums. Tomēr tas ir līdzīgi kā ar “točkām” — visi zina, vienīgi policija tām netiek vai nevēlas tikt klāt, un “karavāna iet tālāk”.
Lai arī daudz pozitīva mums dod Latvijas pievienošanās Šengenas zonai, kas cilvēkiem plašāk paver robežas, tas tomēr rada arī lielas bažas. Amatpersonas norāda, ka atvērtās robežas domātas godīgiem cilvēkiem. Diezin vai ar tik naiviem uzskatiem var balstīt tik nozīmīgu līgumu. Kaut iepriekš starp valstīm bija robežas, arī tad kā sietam tika cauri gan krimināli sodāmas personas, gan kontrabanda. Paļauties uz cilvēku godīgumu diemžēl nevar. Tāpēc, manuprāt, arī narkotikām, ko Latvijā ieved no ārzemēm, šobrīd ceļš ir vēl brīvāks.
Nepārliecina amatpersonu atrunas, ka viss jau būs kārtībā un situāciju varēs kontrolēt. Par to, ka daudz problēmu vēl būs, liecina arī kāds notikums ārpolitikas “lauciņā” — izrādās, viens no Krievijas vēstniecības diplomātiem Latvijā ir kādas Šengenas valsts “melnajā” sarakstā, bet Latvijā tieši otrādi — viņš ir “balts”. Domāju, ka pārsteigumu vēl būs pietiekami.
