Šogad sastapti daudzi interesanti cilvēki, un katrs no viņiem atstājis atmiņas. Taču tās ikdienas steigā pamazām izplēn, atstājot vietu tikai pašiem spilgtākajiem notikumiem.
Šogad sastapti daudzi interesanti cilvēki, un katrs no viņiem atstājis atmiņas. Taču tās ikdienas steigā pamazām izplēn, atstājot vietu tikai pašiem spilgtākajiem notikumiem.
Šogad esmu guvis arī kādu atziņu. Laimei nevajag daudz. Mīļa cilvēka skatiens, labs vārds, pārliecība par drošu rītdienu, un dzīvei ir pavisam citas krāsas. Taču ikdienas rūpes un pelēcība reizēm gūst virsroku. Tādos brīžos es meklēju atpūtu dabā — medījot, makšķerējot vai tāpat vien apsēžoties pļavas malā uz pelēka akmens.
Esot divvientulībā ar dabu, var ieraudzīt sīkumus, kuri citiem varbūt paliek nepamanīti, taču tieši šie mirkļi palīdz tad, kad, šķiet — esi kļuvis par vāveri ritenī.
Tas notika kādā skaistā jūlija vakarā. Saule pamazām laidās aiz meža galiem. Biju iekārtojies medību tornītī, lai medītu. Zilās debesis pamazām ieguva dzeltenīgu nokrāsu. Pierima liegā vēja pūsma, tikai kāds nebēdnīgs saules zaķēns lēkāja no vienas tuvējā alkšņa lapas uz otru, līdz beidzot ielēca man tieši sejā. Pēkšņi tuvējā izcirtumā atskanēja spēcīgs troksnis. Brakšķēja zemē nokritušie zari, šķita, ka pa mežu sācis braukt gluži vai vilciens. No tuvējām eglītēm izskrēja stirnu pāris. Tieši zem manis dzīvnieki dejoja savu vasaras kāzu deju. Protams, ierocis palika nepacelts. Tikai tādos brīžos saproti, ka, saudzējot un sargājot dabu, bieži vien lemts ieraudzīt daudz vairāk, nekā vari cerēt.
Vēl nebija noklususi skrejošu stirnu soļu dipoņa, kad turpat blakus grāvī iešļakstējās ūdens. Tur peldēja bebrs. Mazliet pārgalvīgi un tomēr cienīgi. Gluži kā vīrs, kurš, krogā iedzēris mēriņu, dodas mājup pārliecināties, ka sētā viss kārtībā. Šļakstinādams ūdeni, viņš aizpeldēja man garām tikai dažu metru attālumā. Nokļuvis līdz triju dambīšu kaskādei, uzrāpās uz pirmā no tiem. Brīdi pakasījis sānus, viņš ar skaļu plunkšķi iekrita ūdenī. Jau pēc mirkļa viņš bija uz otrā dambīša un kasīja otros sānus…
Saule lēnām pazuda aiz apvāršņa. Izcirtums pamazām ietinās biezā miglā, un viss noklusa līdz saullēktam. Tādos mirkļos saproti — esi kļuvis bagātāks. Bagātāks ar pārdzīvojumiem un atmiņām.
