Pasaule patērē vairāk pārtikas nekā saražo, un arvien lielākas lauksaimniecības resursu izmantošanas biodegvielas ieguvei, kā arī globālās sasilšanas dēļ pārtikas cenas turpinās pieaugt.
Pasaule patērē vairāk pārtikas nekā saražo, un arvien lielākas lauksaimniecības resursu izmantošanas biodegvielas ieguvei, kā arī globālās sasilšanas dēļ pārtikas cenas turpinās pieaugt. Tas var novest pie sociālas nestabilitātes — teikts otrdien publicētajā ziņojumā.
Tikai biodegvielas ražošanas paplašināšana vien līdz 2020. gadam var novest pie kukurūzas cenas pieauguma par divām trešdaļām, bet rapša cenas palielināsies gandrīz uz pusi — norāda Starptautiskais pārtikas politikas institūts.
Pasaules graudu rezerves, kuras ir galvenais bada apkarošanas instruments, sējumu kopplatības samazinājuma un slikto laika apstākļu dēļ sarukušas tik lielā mērā, ka noslīdējušas līdz pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu līmenim — pavēstīja institūta ģenerāldirektors Joahims fon Brauns.
“Pasaule apēd vairāk nekā pašreiz saražo, un pēdējo piecu vai sešu gadu laikā tas atspoguļojies rezervju un uzkrājumu līmeņa samazinājumā. Tas tā nevar turpināties, un drīzumā rezerves saruks,” uzsvēra Brauns.
Tādas valstis kā Meksika jau pieredzējušas bada dumpjus, cilvēkiem protestējot pret pārtikas pieaugošajām cenām.
“Pārtikas cenu samazināšanās laiki, iespējams, ir beigušies,” brīdina Brauns. “Pieaugošais pieprasījums pēc pārtikas, lopbarības un degvielas pēdējā laikā novedis pie strauja cenu kāpuma. (..) Arī klimata izmaiņām ir negatīva ietekme uz pārtikas ražošanu.”
Graudu un energoresursu cenas arvien lielākā mērā ir savstarpēji saistītas. Kviešu cenas kopš 2000. gada ir trīskāršojušās, bet rīsu — gandrīz dubultojušās.
Situāciju varētu uzlabot lielākas investīcijas lauksaimniecības tehnoloģijās, sociālā atbalsta tīkla nostiprināšana, tirdzniecības barjeru likvidēšana un plašāku finansiālo iespēju sniegšana jaunattīstības valstīm.
Globālā sasilšana līdz 2020. gadam varētu samazināt ieņēmumus no lauksaimnieciskās ražošanas par 16%.
Īpaši smagi klimata izmaiņas ietekmēs Āfriku, un cilvēku skaits, kas Āfrikas kontinenta daļā uz dienvidiem no Sahāras tuksneša cietīs no nepietiekama uztura, laikā līdz 2080. gadam trīskāršosies.
