Lasot laikrakstos vai jaunākajās ziņās dzirdot par kārtējo ugunsnelaimi, kas cilvēkiem izpostījusi dzīvi, droši vien ikviens no mums kādreiz ir nodomājis — labi, ka tas nenotiek ar mums.
Lasot laikrakstos vai jaunākajās ziņās dzirdot par kārtējo ugunsnelaimi, kas cilvēkiem izpostījusi dzīvi, droši vien ikviens no mums kādreiz ir nodomājis — labi, ka tas nenotiek ar mums. Tomēr tas notiek ar mūsu līdzcilvēkiem — kaimiņiem, paziņām un radiem, kuriem mēs varētu palīdzēt sākt jaunu dzīvi, ja vien zinātu — kā.
Nelaime nesaudzē
Šogad ugunsnelaimes Aizkraukles rajonā cilvēkus nav saudzējušas. Vietalvas pagasta Odzienā, nodegot “Viesturu” mājām, bojā gāja divi vīrieši. Daudzevā ugunsnelaimē sadega trīs sievietes, un vairāki iedzīvotāji palika bez pajumtes. Valles pagasta “Lieltentēni” nodega līdz pamatiem, un māju iemītnieki palika vien ar to, kas mugurā. Tāpat notika Neretas pagasta “Ceriņu” mājās — Jurate Abazorina un viņas trīs bērni zaudēja visu iedzīvi. Stāsts ir par to, ka tad, ja nenotiek milzīga traģēdija (neviens nav gājis bojā), līdzcilvēki bieži vien par šādām nelaimēm nemaz neuzzina.
Ļaunprātīga dedzināšana?
Bija oktobra diena. Jurate ar bērniem no vairākus kilometrus tālajām lauku mājām “Ceriņi” devās uz Neretu. Juratei bija jātiek uz darbu, un, lai bērni nebūtu jāatstāj vieni, māte viņus ņēma līdzi uz pagasta centrā noīrēto vienistabas dzīvokli. Neretiete pagastā strādā labiekārtošanas darbos, četrpadsmit un divpadsmit gadu vecās meitas mācās Zalves pamatskolā un nedēļu dzīvo internātā, bet pastarītis apmeklē bērnudārzu Neretā. “Jau gulējām, kad naktī piezvanīja kaimiņi un teica, ka deg mūsu māja. Pirmā doma bija — kā tas iespējams? Biju pārliecināta, ka mājā visas ierīces esmu izslēgusi un atstājusi kārtībā, tāpēc nekas nevarēja tā vienkārši aizdegties. To pastāstīju arī policijas darbiniekiem, taču nav nekādu pierādījumu tam, ka tā būtu bijusi ļaunprātīga dedzināšana, tās ir tikai manas un kaimiņu aizdomas,” stāsta neretiete.
Mājas vietā gruvešu kaudze
“Ceriņu” vietā nu ir tikai gruvešu kaudze. Jurate stāsta, ka Neretas pagasta padomes sociālais darbinieks Aldis Ozarskis palīdzējis, cik iespējams, ģimene saņēmusi 180 latu pabalstu, kas pienākas šādos nelaimes gadījumos. “Sagādāja apģērbu gan man, gan bērniem, arī nepieciešamākās saimniecības lietas man ir. Palīdzēja Zalves pamatskolas skolotāji, kuri meitenēm sarūpēja apģērbu un citas lietas,” stāsta Jurate. Visvairāk žēl sadegušo fotogrāfiju, bērnu rotaļlietu, kādreiz saņemto dāvanu. Dēliņam sadedzis tikko no Rīgas atvestais velosipēds. Arī dokumenti sadega, viss jākārto no jauna. “Nav vairs nekā, kas liecinātu par mūsu dzīvi pirms ugunsgrēka, viss jāsāk no sākuma,” teic neretiete. Jurate atklāj, ka vasarā domā atgriezties “Ceriņos” — sakopt apkārtni un pamazām māju atjaunot, bet tam ir vajadzīga nauda.
***
Sarunā ar Jurati saklausu pieticību un nevēlēšanos otram lūgt, arī pārliecību — viss būs labi. Tomēr, vai šis nav tas gadījums, kad nevajadzētu kautrēties lūgt atbalstu?
***
Fakts.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) statistika liecina, ka Latvijā šīgada 11 mēnešos reģistrēti 9536 ugunsgrēki, tas ir par 39 procentiem mazāk nekā pagājušā gada 11 mēnešos (15 606). Arī ugunsnelaimēs bojāgājušo skaits samazinājies — šīgada 11 mēnešos ugunsgrēkos dzīvību zaudējuši 186 cilvēki, tostarp seši bērni, cietuši 227 cilvēki, bet 299 ugunsdzēsēji izglābuši. 7302 ugunsgrēku cēlonis bija neuzmanīga rīcība ar uguni, 1094 — bojātas elektroierīces vai nepareiza to lietošana, 668 — bojātas apkures ierīces vai to nepareiza lietošana, 131 — tīša dedzināšana, 104 — bērnu rotaļas ar uguni. Ugunsgrēkos nopostītas 794 ēkas, bojāti 236 transportlīdzekļi, sadeguši 589 mājlopi.
Pēc VUGD informācijas
