Osītes kundzi pilskalnieši pazīst kā godu saimnieci. Daudzus gadus viņa klājusi galdus kāzās, bērēs, jubilejās.
Osītes kundzi pilskalnieši pazīst kā godu saimnieci. Daudzus gadus viņa klājusi galdus kāzās, bērēs, jubilejās. Ziemassvētki viņai ir īpašs laiks, kad galdu viņa klāj savai ģimenei. Tā ir gadu gaitā izveidojusies tradīcija, kad smaržā sacenšas tikko no meža atnestā eglīte un no plīts izņemtie pīrāgi un piparkūkas.
— Arī mana māte plašā apkaimē bija pazīstama kā godu saimniece, — atklāj Osītes kundze. — Es, vēl maza meitene būdama, gāju viņai līdzi, skatījos un mācījos, kā svētku galds klājams. Vēlāk sāku ar to nodarboties pati. Dzīvojam Lietuvas pierobežā, un ne reizi vien gadījies iet palīgā galdus klāt arī uz kaimiņzemi. Jāteic, lietuviešu ēšanas paradumi ir atšķirīgi. Piemēram, mēs olas pildām ar olu dzeltenumu, kas sajaukts ar majonēzi, bet viņi — ar vārītām sausām aknām. Arī siļķu salātus viņi gatavo liesākus, bez krējuma. Latviešu godos galdā nekad necels pildītas cūkas kājiņas, bet lietuviešiem tas ir ierasts ēdiens. Atceros, reiz saimniece no Lietuvas šo ēdienu pagatavoja kādos svētkos Latvijā. Neviens kājiņām neķērās klāt. Nākamajā dienā svētki turpinājās, un saimniece nāca ēdājus iedrošināt. Ar malto gaļu pildītās cūkas kājiņas garšoja lieliski.
Osītes kundzes pavāres meistarstiķis vienmēr ir bijušas tortes un kūkas. Padomju laikos cepusi pat 100 tortu gadā.
— Pēc miltiem braucām uz Lietuvu. Biržu apkaimē Astravas dzirnavās bīdelētie milti bija baltāki un smalkāki nekā Latvijā nopērkamie. Tāpēc arī biskvīts izdevās labāks, — saka Ausma Osīte. — Taču ar kvalitatīviem produktiem vien nepietiek, lai izceptu garšīgu kūku vai cepumus. Darbu vajag darīt ar mīlestību un lielu rūpību, tad būs pavisam cita garša. Tagad gan cilvēki steidz uz veikalu un pērk to, kas tur ir. Protams, “Meduslācī” ceptās kūkas ir garšīgas, tomēr tās nevar sacensties ar mājās gatavotajām.
Ziemassvētkos, kad Osīšu dzimtas mājās pulcējas visa ģimene, saimniece gatavo sautētus kāpostus, cūku ribiņas, krāsnī cep desiņas, plātsmaizes, pīrādziņus un kartupeļus. Protams, ir arī cepumi un piparkūkas. Vienīgi zirņu galdā nav — šī tradīcija nav iesākta.
Saimniece atklāj, ka piparkūkas šobrīd ir vieni no dārgākajiem cepumiem Lai tās būtu garšīgas, mīklas pagatavošanai jālieto īsts sviests, kas veikalā nemaz tik bieži vairs nav atrodams un ir dārgs. Arī veikalā nopērkamajai mīklai vēl daudz kas jāpieliek, lai piparkūkas izdotos, kā nākas. Bez papildu taukvielām šo mīklu pat plāni izrullēt ir sarežģīti.
Kad izpušķota eglīte un svētku galds saklāts, Osīši svin Ziemassvētkus. Skan dziesmiņas un dzejoļi. Tie ir mierīgi ģimenes svētki. Nākamajā dienā visi kopā dodas uz baznīcu.
