“Staburaga” redakcijā vērsās Jaunjelgavas Liepu ielas 21. mājas iedzīvotāji ar lūgumu noskaidrot, kāpēc domes darbinieki tik ilgi neatbild uz viņu sūtītajām vēstulēm, kuras, kā liecina spiedogi uz dokumentiem, pašvaldībā ir reģistrētas.
“Staburaga” redakcijā vērsās Jaunjelgavas Liepu ielas 21. mājas iedzīvotāji ar lūgumu noskaidrot, kāpēc domes darbinieki tik ilgi neatbild uz viņu sūtītajām vēstulēm, kuras, kā liecina spiedogi uz dokumentiem, pašvaldībā ir reģistrētas.
Vēstulē, kura sūtīta Jaunjelgavas pašvaldības uzņēmuma “Nams” direktoram Jānim Bruzguļa kungam, iedzīvotāji raksta par nepieciešamākajiem remontiem. Steidzami jāmaina logi kāpņutelpā, nepieciešamas jaunas lietusūdeņu notekas, kāpņutelpām vajadzīgs kosmētiskais remonts, arī jumta segums jāmaina, jāatjauno kāpņutelpu apgaismojums. Jāmaina arī otrās un trešās kāpņutelpas ieejas durvis. Visā mājā jānomaina arī ūdensvada caurules, jo rūsainā ūdens dēļ bojājas sadzīves tehnika.
Iedzīvotāji lūdz māju pārbaudīt, sniegt informāciju par iekasēto apsaimniekošanas maksu, turklāt atbildi viņi vēlas saņemt rakstiski likumā noteiktajā kārtībā. Diemžēl pašvaldības uzņēmuma direktors tā arī nav radis iespēju atbildēt uz iedzīvotāju vēstuli, kurai pievienoti 30 parakstu.
Kad pacietības mērs bija pilns, viena no mājas iedzīvotājām sūtīja vēstuli domes priekšsēdētājam Gundaram Stahovska kungam. Arī uz šo vēstuli atbilde bija jāgaida ilgāku laiku, taču tā tika saņemta.
Stahovska kungs raksta par iekasēto apsaimniekošanas maksu un tās izlietojumu šajā gadā. Atbildē teikts, ka mājas apsaimniekošanas līdzekļi jau pārtērēti par vairāk nekā 280 latiem. Tāpēc līdz gada beigām iespējami vien avārijas seku likvidēšanas remonti. Savukārt, lai veiktu mājas notekcauruļu tīrīšanu, nepieciešams autopacēlājs, par kuru jāmaksā 30 latu stundā, vēl jāmaksā arī alga strādniekiem.
Stahovska kungs iesaka iedzīvotājiem gadījumā, ja viņus neapmierina naudas izlietojums, dibināt savu apsaimniekošanas kooperatīvu.
“Staburags” sazinājās ar Stahovska kungu un noskaidroja, ka iekasētā apsaimniekošanas maksa ir pārāk maza, lai veiktu tik apjomīgu remontu, kā vēlas iedzīvotāji. Turklāt līdzīga situācija ir gandrīz visās daudzdzīvokļu mājās Jaunjelgavā.
— Dome vispirms organizē darbus, kuri svarīgi visai pilsētai, piemēram, sakārto ielu apgaismojumu. Tikai pēc tam var domāt par māju remontu, — saka Gundars Stahovskis. — Līdz šīgada jūnijam apsaimniekošanas maksa bija tikai 5,5 santīmi par kvadrātmetru. Tad to palielinājām līdz 11 santīmiem. Taču naudu lielam remontam tik un tā sakrāt nevar.
Apsaimniekošanas kooperatīva izveidošanas ideja arī nav zemē metama. Šāds kooperatīvs Jaunjelgavā vienā no mājām darbojas jau sešus gadus. Ja nepieciešams lielāks remonts, iedzīvotāji vienojas, savāc naudu un paši meklē meistarus.
Iedzīvotājus apbēdina fakts, ka amatpersona var atļauties ilgu laiku neatbildēt uz iedzīvotāju vēstuli. Arī Stahovska kungs nemācēja izskaidrot, kāpēc iedzīvotāji nesaņēma atbildi jau uz pirmo vēstuli.
Naudas lielam remontam nav ne mājā dzīvojošajiem, ne pašvaldībai. Tikmēr pa cauro jumtu ūdens sūcas pārseguma paneļos un citās mājas konstrukcijās. Kad piesals, tie var sākt plaisāt. Iedzīvotāji uzskata, ka mājā jau šobrīd ir avārijas situācija. Vai tiešām jāgaida, kad ēka sāks brukt?
