Gaļina Kraukle jau bērnībā vēlējās kļūt par skolotāju, bet, tēva lūgumam paklausot, vispirms ieguva agronomes diplomu.
Gaļina Kraukle jau bērnībā vēlējās kļūt par skolotāju, bet, tēva lūgumam paklausot, vispirms ieguva agronomes diplomu. Dzīvē abas profesijas viņai noder gan darbā, gan piedaloties labdarības projektu atbalsta centra aktivitātēs. Pēc viņas iniciatīvas šis centrs šoruden sāka labiekārtot Draudzības krastmalu Aizkrauklē. Kad šis darbs būs padarīts, Kraukles kundze iecerējusi sakopt arī Pērses pamatskolas apkārtni Iršu pagastā.
Divas profesijas
— Kas jūs rosināja apgūt divas profesijas?
— Pēc Īslīces pamatskolas beigšanas es gribēju mācīties arī vidusskolā, taču tēvs lūdza palikt tuvāk mājām un iegūt vidējo speciālo izglītību Saulaines lauksaimniecības tehnikumā. Ģimenē biju jaunākais bērns, tāpēc vecāki gribēja, lai esmu viņiem tuvāk. Tāpēc arī mācījos par agronomi. Pēc tehnikuma beigšanas mani uzņēma Lauksaimniecības akadēmijā. Konkurss bija milzīgs, taču man bija labas atzīmes, un arī konkursu izturēju.
Par skolotāju gribēju kļūt pamatskolas laikā, jo man bija ļoti jauka pirmā skolotāja — Velta Balode. Viņa man bija skolotājas ideāls. Vai visas klases meitenes viņas ietekmē toreiz vēlējās būt tikpat labas skolotājas kā viņa. Arī tagad gan kā skolotāja, gan kā direktore es nereti atceros skolotāju Balodi, jo no viņas esmu guvusi daudz laba. Piemēram, katru bērnu uzskatīt par personību, nešķirot skolēnus mīluļos un mazāk mīlētos.
— Kur iepazināties ar savu nākamo vīru?
— Tas notika studiju laikā Jelgavā, jo arī viņš tur mācījās. Tuvāk iepazināmies prakses laikā Platonē un pēc gada apprecējāmies. Pēc pirmā kursa kļuvu neklātienes studente un dzīvoju vīra ģimenē Vietalvas pagasta “Siljāņos”. Tad mums piedzima dēls, taču studijas turpināju un augstskolu pabeidzu, arī mazuli audzinot.
Patīk audzināt bērnus
— Kur jums bija pirmā darbavieta agronomes amatā?
— Tādas nebija, jo sākās pārmaiņu laiks, un lauksaimniecībā perspektīvas nebija, tāpēc es par agronomi nestrādāju.
Mājās vien dzīvot es negribēju, un man laimējās, jo Pērses pamatskolas direktore uzaicināja mani strādāt par ģeogrāfijas skolotāju. Abi ar dēlu reizē braucām uz Iršiem, es — uz skolu, viņš — uz “dārziņu”. Rihards tagad mācās Aizkraukles novada ģimnāzijā, dzīvo internātā.
— Vai jūs bijāt arī klases audzinātāja?
— Pirmajā gadā man klases vēl nebija, bet otrajā kļuvu par 5. klases audzinātāju. Klasē bija astoņi jauki bērni, kuri, 9. klasi beidzot, kļuva par maniem pirmajiem absolventiem.
Sākumā man gan gadījās pa kuriozam — sajaucu klases vai mācību grāmatas, jo biju ļoti uztraukusies un pārdzīvoju, vai ar bērniem būs labs kontakts. Biju audzinātāja vēl vienai 5. klasei, tikai pusotru gadu manā vietā to audzināja cita skolotāja, jo man piedzima meitiņa, un es izmantoju bērna kopšanas atvaļinājumu. Tomēr no skolas es viņus izvadīju pati, un abu klašu absolventiem turpmākajā dzīvē veicas labi.
Izvēlas kolektīvs
— Kā kļuvāt par skolas direktori?
— Vairākus gadus biju arī direktores vietniece, bet no šīgada augusta esmu direktore. Kolektīvā bija vēlēšanas un saruna ar Iršu pagasta padomes priekšsēdētāju Pēteri Keišu, kā arī iepriekšējās direktores ieteikums. Man tomēr vissvarīgākās bija kolēģu domas. Kolektīvā esam 18 skolotāju, bet vairāki no viņiem uz mūsu skolu brauc no citām vietām.
— Vai jums tagad nepietrūkst audzināmās klases?
— Reizēm man tā liekas, jo nu esmu tikai skolotāja. Man pietrūkst šī darba, jo tas man bija sirdsdarbs. Taču dzīve nemīl tukšumu, jo daudz laika aizņem kolektīva vadīšana. Reizēm esmu kā kolektīva audzinātāja.
Diemžēl pēdējā laikā jūtos nedaudz vainīga, jo šobrīd kā direktorei man bieži jābūt Rīgā. Nedēļas nogales divreiz mēnesī esmu aizņemta, jo piedalos labdarības projekta realizēšanā.
Sevis pilnveidošanai
— Pastāstiet, lūdzu, kas tas ir par projektu un kas jūs ieinteresēja tajā piedalīties?
— Es apzinos, ka direktores amats nozīmē vairāk pienākumu nekā skolotājai. Man jārūpējas par skolu un kolēģiem, tāpēc jāmācās, kā labāk komunicēt arī plašākā sabiedrībā.
Tāpēc es pēc draudzenes ieteikuma arī piedalos šajā labdarības projektā, kuru vada biedrība “Labdarības projektu atbalsta centrs”, un tajā ir dažādu profesiju cilvēki no visas Latvijas. Esam 21 cilvēks no dažādām pilsētām, bet no Aizkraukles rajona es esmu vienīgā. Darbojamies, lai dotu labumu sabiedrībai un pilnveidotu arī paši sevi.
Mēs sanācām kopā un septembra beigās no vairākiem priekšlikumiem kopīgi izvēlējāmies manis ieteikto projektu — sakārtot Draudzības krastmalu Aizkraukles pilsētā. Esmu šī projekta koordinatore. Mēs, projekta realizētāji, tiekamies divreiz mēnesī piektdienās, sestdienās un svētdienās. Tas nozīmē, ka divreiz mēnesī es šajās dienās neesmu mājās.
Aizkraukliešu atpūtas vieta
— Ko projektā paredzat izdarīt?
— Esam iecerējuši aiz Aizkraukles pilsētas kultūras nama labiekārtot Draudzības krastmalu līdz Daugavai. Mēs rīkojam talkas. Naudas mums nav, bet sakopšanas projektu izveidoja arhitekte, pie kuras mēs vērsāmies. Aizkraukles novada domes priekšsēdētājs Vilnis Plūme biedrībai atļāva rīkoties un atbalsta mūs morāli, bet nauda mums jāiegūst, sadarbojoties ar uzņēmējiem. Projekta budžets ir 17 tūkstošu latu, kurus var ziedot gan uzņēmumi, gan privātpersonas.
Šajā skaistajā vietā jau esam daudz paveikuši, mums palīdz arī vietējie uzņēmēji, un es sapratu, ka Aizkrauklē ir ļoti daudz labu cilvēku.
Draudzības krastmalā esam nozāģējuši nevajadzīgos kokus, iekārtojuši oļiem nobērtus pastaigu celiņus, sakopuši apkārtni. Pēdējā talkā vedām akmeņus un veidojām ugunskura vietu. Patlaban top divas šūpoles bērniem un divas lapenītes, kur cilvēkiem atpūsties, parunāties, svaigā gaisā baudīt skaisto Daugavas ainavu. Ja būs barga ziema, darbi līdz pavasarim būs jāpārtrauc.
Teiks paldies
Aizkraukles kultūras namā gribam rīkot projekta noslēguma pasākumu, uzaicinot pazīstamus māksliniekus, tad lūgsim aizkraukliešus ziedot tieši Draudzības krastmalas sakopšanai. Sarīkojumā teiksim paldies arī tiem cilvēkiem, kuri jau ir ziedojuši. Par izdarītajiem darbiem esam iztērējuši jau trīs tūkstošus latu, un līdz gada beigām vajadzēs vēl vismaz tikpat.
— Un ko vēl darīsiet pavasarī?
— Līdz pavasarim mums jāsavāc ziedojumi, lai aiz kultūras nama izveidotu bruģētu laukumu ar kāpnēm. Nauda vēl vajadzīga arī gājēju celiņiem, kurus klāsim ar oļiem. Uzņēmējiem, kuri ziedos, būs arī nodokļu atlaides. Pavasarī mums vajadzēs nedaudz mazāk par desmit tūkstošiem latu.
— Vai jūsu talkās paveiktais netiek izpostīts?
— Viss ir kārtībā. Krastmalā ir vietējās firmas izgatavotie soliņi, nekas nav salauzts. Priecājos, ka gleznainā krastmala būs vēl skaistāka.
Taps jauns projekts
— Vai jūsu ģimene necieš no tā, ka jūs tik daudz laika pavadāt ārpus mājas?
— Ģimene mani saprot un atbalsta, īpaši vīrs. Viņš zina, ka man tas ir nepieciešams. Daudz kas nebūtu īstenojams arī bez vīramātes un vīra brāļa palīdzības. Kad meitiņa saslimst, un bērnudārzu nevar apmeklēt, vecmāmiņa viņu mājās uzmana, līdz mazule atveseļojas.
Viss tomēr prasa daudz vairāk enerģijas, nekā biju iedomājusies, taču gandarījums par padarīto visu grūtumu aizpūš kā vējš. Arī kolēģi interesējas, kā man veicas, un priecājas kopā ar mani. Būtiski ir tas, ka šīs “ugunskristības” man noderēs turpmākajā dzīvē.
— Ko atkal plānojat?
— Tagad būšu iepazinusi daudz interesantu un labestīgu cilvēku, neesmu vairs tik bikla, jo zinu, ka vajag tikai mērķi un ar uzņēmību un neatlaidību to varēs sasniegt.
Man ir nodoms labiekārtot arī Pērses pamatskolas apkārtni. Tur es likšu lietā savu apzaļumošanas un daiļdārzniecības vaļasprieku. Domāju labiekārtot vidi arī skolā. To visu plānoju darīt kopā ar bērniem, kolēģiem un vecākiem. Ceru, ka darbs Aizkrauklē būs devis labu rūdījumu, tāpēc savas skolas apkārtnes sakopšanu domās sāku plānot jau tagad.
***
VĀRDS, UZVĀRDS: Gaļina Kraukle.
DZIMŠANAS LAIKS UN VIETA: 1970. gada 8. marts, Bauska.
DZĪVESVIETA: Vietalvas pagasta “Siljāņi”.
IZGLĪTĪBA: divas augstākās — absolvējusi Lauksaimniecības akadēmijas Agronomijas fakultāti un Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas fakultāti.
NODARBOŠANĀS: Pērses pamatskolas direktore un ģeogrāfijas skolotāja.
ĢIMENE: precējusies, vīrs Juris — celtnieks— inženieris, dēls Rihards mācās Aizkraukles novada ģimnāzijas 11. klasē, meita Viktorija Lenora apmeklē Bebru pagasta pirmsskolas izglītības iestādi “Bitīte”.
VAĻASPRIEKS: daiļdārzniecība.
HOROSKOPA ZĪME: Zivis.
