Šodien Skrīveru kultūras nams svin 80 gadu jubileju.
Šodien Skrīveru kultūras nams svin 80 gadu jubileju. Kultūras nama darbinieki sagatavojuši jautru un interesantu vakara programmu “Ak, šie tālie trīsdesmitie gadi…”. Kultūras nama vēsturi vislabāk zina tās ilggadējā darbiniece Lidija Ieriķe. Par to viņa stāsta “Staburaga” lasītājiem.
Skrīveru tautas nams ir dibināts 1927. gada 10. decembrī. Par tautas nama celšanu klīst leģenda — būvējot to, nav pieticis naudas skolas celšanai, jo valstī bijis taupības režīms. Tautas namam sākot darboties, aktivizējusies pagasta sabiedriskā dzīve un pašdarbība. Sākumā zem viena jumta ar kultūras namu bija Skrīveru lauksaimniecības skola, tad vispārizglītojošās skolas klases. Kad septiņdesmitajos gados uzcēla Skrīveru vidusskolas ēku, vienā kultūras nama daļā iekārtoja dzīvokļus, pārvietoja uz to arī bērnu un pieaugušo bibliotēku. Šobrīd ēkā vēl joprojām ir mūzikas skola un bibliotēka.
Var teikt, ka Skrīveru kultūras nama svētku talismans ir teātris. Tieši ar Rūdolfa Blaumaņa lugas “Trīnes grēki” izrādi pirms astoņdesmit gadiem tautas nams tika atklāts. Tradīciju turpina režisors Juris Kalvišķis, kura iestudētā luga “Trīnes grēki” tiks rādīta arī šajās svinībās — 15. decembrī. Kā režisori strādājuši Vilma Leite, Kristaps Linda, Elvīra Grundule, Leons Liepa, Egons Beseris un Elza Cīrule. Teātrim vislabākais laiks esot bijis 50. —80. gadi, kad darbojušies pat trīs režisori.
Aktīva bijusi koru darbošanās. Trīsdesmitajos un sešdesmitajos gados bijis kupls koristu skaits, kas ar dziesmām daudzinājuši Skrīveru vārdu Latvijā. Kopš 1993. gada Skrīveros darbojas jauktais koris “Dīvaja”. Atmodas laikā koristiem dziedāt mācījusi Anita Garanča, Gunta Jančenko un tagad — Ferijs Millers.
Pašdarbības attīstīšanā 40. — 50. gados lielu darbu veikusi Laimdota Sarkanbārde. No 1957. gada dejotprasmi ilglaicīgi mācīja Lidija Ieriķe. No 2005. gada vidējās paaudzes deju kolektīvu “Dzēse” un bērnu deju kolektīvu vada Gita Skudra.
Skrīveriešu lepnums ir vokālie ansambļi. Spilgti to vadītāji bijuši Artūrs Švābe un Mirdza Blimberga. Patlaban darbojas vokālais ansamblis “Fero via” (vada Ferijs
Millers), sieviešu vokālais ansamblis “Akcents” (Indra Drukmane, Laura Jēkabsone), vīru vokālais ansamblis Ferija Millera vadībā. 2006. gadā 10 gadu jubileju nosvinēja senioru sieviešu koris “Baltābele” Edītes Aneraudes vadībā.
Jau vairākus gadus Santa Meirāne vada Garīgo un okulto zinību skolu, bet Zigrīda Sprukte — vingrošanas nodarbības. Ļoti uzticīga kultūrai jau 50 gadu ir Lidija Ieriķe, šobrīd kultūras nama direktore ir Baiba Dronka.
Kultūras nams vienmēr bijis pagasta dzīves centrs, pulcinājis mākslinieciskās pašdarbības kolektīvu dalībniekus un kultūras mīļotājus.
