Šonedēļ savu 70. dzimšanas dienu svin rīteriete Valija Putraima. Valijas kundzes dzīve jau kopš dzimšanas rit līdzās likteņupei Daugavai.
Šonedēļ savu 70. dzimšanas dienu svin rīteriete Valija Putraima. Valijas kundzes dzīve jau kopš dzimšanas rit līdzās likteņupei Daugavai.
“Es priecājos, ka manas mājas ir Daugavas krastā, man te ir visskaistākie saullēkti un saulrieti,” teic Valijas kundze. Jubilāres vecāki nākuši no Krievijas puses, bet pārcēlušies uz Latviju. 1922. gadā no muižas iepirkta zeme un sākta mājas celtniecība. Māja celta no lazdiņām, kas cirstas Daugavas apkārtnē, liktas kopā ar kaļķiem un māliem.” “Lazdiņu” māja ir kraujā, lejā var lūkoties Daugavā — tur arī nesu visas savas bēdas,” atklāj jubilāre.
“Kas tik jaunībā ir pārdzīvots! Tad dzīvoju sev, tagad man svarīgākais ir dzīvot dēlam un mazbērniem,” saka Valijas kundze. Viņa ilgus gadus strādājusi bibliotēkā, izlasījusi daudz grāmatu par ievērojamiem cilvēkiem. Tad, kad likvidēts kolhozs, par pajām paņemtas trīs govis, pamazām no viņām “izaugušas” septiņas. Bijis arī laiks, kad visa ģimene cītīgi nodarbojusies ar agro kartupeļu un puķu stādu audzēšanu. “Es, tāpat kā Andris Šķēle, sāku ar puķītēm, bet miljonāre diemžēl nekļuvu,” šķelmīgi stāsta Valijas kundze.
Rīteriete krustām, šķērsām izbraukusi Latviju un Padomju Savienības dienvidus, līdz pat Melnajai jūrai. “Norakām kartupeļus, tad uz Rīgu prom, tur tos arī iztirgojām. Tad draugi, kaimiņi savācāmies kopā un vairākās mašīnās devāmies divu nedēļu garā izbraukumā. Ieraudzījām skaistu vietiņu, uzcēlām teltis un jautri padzīvojām. Tas bija interesants laiks. Spiegdama ķēru vēžus,” skaistākos brīžus atminas klintainiete.
Šogad jubilāre nosvinēja arī 50 gadu kāzu jubileju. Patīkamu pārsteigumu sagādāja ģimene. Ne brīdinot, ne ko sakot, noorganizēja svinības Mārcienas muižā. “Arī šoreiz nezinu, kur svinēšu, jo tas būs pārsteigums,” saka Valija Putraima.
