Tie, kuri pēdējā laikā ir bijuši Rīgā, noteikti uz savas ādas izjutuši, ko nozīmē nesamērīgā autotransporta plūsma pilsētas ielās, vai vismaz dzirdējuši briesmu stāstu par šo tēmu.
Tie, kuri pēdējā laikā ir bijuši Rīgā, noteikti uz savas ādas izjutuši, ko nozīmē nesamērīgā autotransporta plūsma pilsētas ielās, vai vismaz dzirdējuši briesmu stāstu par šo tēmu. Jā, tiešām ir ko nerviem turēt! Tāda situācija gan nav tikai galvaspilsētā, bet valda arī citās lielākās apdzīvotās vietās un uz šosejām, pa kurām brauciens pat nedēļas vidū pēcpusdienā ir īsts pārbaudījums. Aizkraukle pagaidām šķiet kā nosacīta miera osta.
Pēdējā laikā diskusiju par šo tēmu ir bijis daudz, pat ar labiem priekšlikumiem, bet nekas uz priekšu nevirzās. Drīzumā situācija var kļūt patiesi nekontrolējama, jo gan automašīnu, gan sabiedriskā transporta vadītāji burtiskā nozīmē cīnās “par vietu zem saules”. Neviens pat nedomā piekāpties, un tieši tāpēc ir jānosaka katras konkrētās vietas prioritātes — sabiedriskais vai personīgais transports.
Uzņēmīgi cilvēki šobrīd apvienojušies tādā kā biedrībā “Autovadītāji pret sastrēgumiem”, kas cīnīsies par visu autovadītāju interesēm vismaz galvaspilsētā, lai sastrēgumu problēmas risinājumi nebūtu vienīgi ierobežojumi. Viņuprāt, nekavējoties jārada maksimāla auto caurplūsma konkrētās vietās.
Labi jau būtu, ja varētu ar burvju nūjiņas palīdzību sakārtot ielas un vismaz galvenos Latvijas autoceļus tā, lai braukšana pa tiem būtu ērta un bez sastrēgumiem. Jā, ierēdņi ir jābiksta, lai tas notiktu ātrāk, bet tik veikli tas tomēr diezin vai izdosies.
Atceros, cik sašutis bija TV3 raidījuma “Bez tabu” vadītājs Juris Šteinbergs, kad lielo sastrēguma dēļ viņš laikus nepaguva uz raidījuma sākumu. Bet piedāvājiet viņam un daudziem citiem izvēlēties sabiedrisko transportu, kas samazinātu automašīnu skaitu ielās! Paredzu, ka tad viņu sašutums būtu vēl lielāks.
Man gan tas šķiet konstruktīvs risinājums, ja, piemēram, Rīgā lielākoties vajadzētu pārvietoties ar sabiedrisko transportu un personīgos autiņus novietot pilsētas nomalē. Tomēr ierobežojumi mums nepatīk, un mēs turpinām “mīcīties” kā Rīgas ielās, tā arī uz pārpildītās Rīga — Daugavpils šosejas.
