2007. gada 16. oktobra publikācijā “Mana nedēļa”, ko sagatavojis reportieris Indulis Burka, lasāms: “Valsts kontrole atklāj, ka pasts “palaidis vējā” divus miljonus latu”.
2007. gada 16. oktobra publikācijā “Mana nedēļa”, ko sagatavojis reportieris Indulis Burka, lasāms: “Valsts kontrole atklāj, ka pasts “palaidis vējā” divus miljonus latu”, kā arī minēts Valsts kontroles secinājums, ka, iznomājot “Latvijas pastam” piederošo ēku Rīgā, Stacijas laukumā, uzņēmumam nodarīti divus miljonus latu lieli zaudējumi. Tāpat norādīts, ka par to atbildīga pasta vadība un arī satiksmes ministrs.
Satiksmes ministrija neuzskata, ka valstij būtu nodarīti zaudējumi, ja zeme paliek valsts īpašumā un par tās iznomāšanu tiek iegūta nauda. Viennozīmīgs ir fakts, ka nomas līgums, kas noslēgts ar uzņēmumu “Attīstības aģentūra” uz 49 gadiem, ir izdevīgāks nekā nekustamā īpašuma uzturēšana, kas radītu zaudējumus uzņēmumam, kā arī ir izdevīgāks nekā nekustamā īpašuma iznomāšana pēc nosacījumiem, kādus “Attīstības aģentūra” piedāvāja sākotnēji. To pamato arī Satiksmes ministrijas Iekšējā audita departamenta aprēķini, kuros konstatēts, ka VAS “Latvijas pasts” ieņēmumi, iznomājot nekustamo īpašumu Stacijas laukumā 1, ir 22,474 miljoni latu, tas ir, par 13,5 miljoniem latu vairāk nekā Valsts kontroles (VK) veiktajos aprēķinos.
VK finansiālā izdevīguma vērtējums ir vienpusējs, jo nav ņemti vērā noslēgtā līguma nosacījumi un inflācijas koeficients. Līdz ar to uzskatāms, ka VK secinājumi ir nepamatoti un pretrunā ar faktisko situāciju.
Publikācijā arī teikts, ka “Latvijas pasts” grasās ievērojami palielināt maksu par preses izdevumu piegādi, “lauciniekus atstājot ne tikai bez ērti saņemamiem pasta pakalpojumiem, bet arī bez iespējas abonēt preses izdevumus to augstās cenas dēļ”.
Vēršam jūsu uzmanību uz to, ka maksas palielināšana par preses izdevumu piegādi ir neizbēgama, jo jau ilgāku laiku “Latvijas pasts” šo pakalpojumu ir sniedzis par tirgus situācijai neatbilstoši zemām cenām. Taču “Latvijas pasts” ir vienojies ar preses izdevējiem, ka preses piegādes tarifs nākamgad būs inflācijas procents plus vēl 15%. Līdz ar to apgalvojums, ka laucinieki paliks bez iespējas abonēt preses izdevumus, diezin vai ir uzskatāms par objektīvu.
Patiesībai neatbilstošs un personas cieņu un godu aizskarošs ir teikums: “Lai glābtu savu ādu un novērstu sabiedrības uzmanību, Šlesers ķēries pie dažādu sazvērestību meklēšanas, apvainojot Valsts kontroli sadarbībā ar kādu ekonomisko grupējumu”.
Jānorāda, ka Valsts kontroles likums nosaka skaidrus tās darbības mērķus. Pieprasot no Satiksmes ministrijas informāciju, kura ir tiešā Ministru prezidenta kompetencē vai arī tieši sasaistīta ar privāto uzņēmējdarbību, nav saprotams Valsts kontroles patiesais mērķis. Piemēram, nav skaidrs, kāpēc tiek prasīta informācija par Eiropas Savienības un Krievijas darba grupas rezultātiem, kurā Satiksmes ministrija piedalās novērotājas statusā. Līdz ar to rodas jautājums, kā labā Valsts kontrole strādā? Ar lūgumu iztērēt Valsts kontroles rīcības likumību un lietderību, prettiesiskā veidā piesaistot Satiksmes ministrijai informāciju, kas neietilpst Valsts kontroles kompetencē, Satiksmes ministrija ir vērsusies Ģenerālprokuratūrā.
