Vārdi — cilvēka Kosmosa šķembas, akmeņi, putekļi spoži, krītot — sadegoši.
Vārdi — cilvēka Kosmosa šķembas,
akmeņi, putekļi spoži,
krītot — sadegoši.
Pēc visa tā spožā ļembasta —
krūtīs kā bedre, kā dobe.
Sirds klusi nodreb.
Auksts meteorīts. Buru.
Pamazām stingi kļūst pirksti:
kur palika dzirkstis?
Sirds tiecas pret zvaigžņu
ugunskuru.
Kā dzirkstis — jel mirkli spoži —
krītam mēs — sadegoši.
