Kurmenes pagasta “Kārklos”, Mēmeles upes krastā, dzīvo enerģiska sieviete Dzidra Kurapka ar vīru Albertu. Par šo sievieti ir vērts pastāstīt citiem.
Kurmenes pagasta “Kārklos”, Mēmeles upes krastā, dzīvo enerģiska sieviete Dzidra Kurapka ar vīru Albertu. Par šo sievieti ir vērts pastāstīt citiem.
Ģimenes dvēsele ir Dzidras kundze, kura dzīvesziņu mantojusi no saviem vecākiem.
Liktenis lemj būt kopā
— Esmu augusi septiņu bērnu ģimenē. Tēvs dzimis Vallē, bet māte bija ienācēja no Lietuvas. Abi kalpoja saimniekiem un satikās kādā ballē, taču savu vārdu viens otram neatklāja. Tomēr liktenis pēc pāris gadiem viņus atkal saveda kopā, lai jaunie cilvēki vairs nekad nešķirtos. Vecāki ļoti mīlēja viens otru un arī bērnus. Īpaši māte, kuru saucu par māmulīti, taču nu jau abu vairs nav. Tēvs bija labs celtnieks, bet karā guva deviņus ievainojumus, tāpēc ilgu mūžu nenodzīvoja, — tā par saviem vecākiem stāsta Dzidras kundze.
Viņa rāda biezu kladi, kurā ir daudz interesantu ierakstu — padomi dažādu slimību ārstēšanai un lūgšanas, atmiņu lappuses, dzejoļi mīļajai māmulītei.
Uzceļ savu māju
Dzidra un Alberts Kurmenē nopirka vecu māju un tās vietā uzcēla jaunu. Nu “Kārklos” ģimene dzīvo jau 40 gadu. Alberts strādāja kolhozā par traktoristu, bet Dzidra 24 gadus bija auklīte Kurmenes pamatskolā. Šajā skolā mācījās arī Kurapku pāra trīs meitas — Vera, Dzidra un Ligita. Dzidras kundze augusi katoļu ģimenē, tāpēc arī savus bērnus viņa un Alberts kristīja Kurmenes baznīcā.
Meitas jau no bērnības vienmēr ir bijušas mātei blakus — pārnākot no skolas, palīdzēja apkopt lopus, strādāja dārzā un mājās. Viss, ko meitas iemācījās, viņām noder tagad, kad pašām ir bērni un mazbērni, tomēr joprojām bez mātes padoma neiztikt.
Lai bērniem nebūtu kauns
Kurapku meitenes izvēlējās atšķirīgas profesijas — Vera ir feldšere, Dzidra —grāmatvede, bet Ligita — skolotāja.
— Mums ir ļoti labas meitas, es par viņām nevaru teikt nevienu sliktu vārdu. Audzināju tāpat, kā vecāki audzināja mani — ar pārliecinošiem vārdiem un savu paraugu. Kad meitenes vēl bija skolnieces, es neuzdrīkstējos pat glāzi šņabja izdzert, jo uzreiz nodomāju — kā to vērtēs meitas? Dzīvojām tā, lai viņām par vecākiem nebūtu kauns, — atceras “Kārklu” saimniece.
Dzidras kundzes galvenā nodarbošanās vienmēr bijusi meitu un mazbērnu audzināšana. Tagad viņas rokās labi jūtas arī visjaunākā mazmazmeitiņa Džeina. “Kārklu” pagalmā rotaļājas nu jau trešā paaudze, un bērniem bagātā Dzidras kundze par to ļoti priecājas. Viņa ir pārliecināta, ka ģimenes laime rasta ticības spēkā.
Uzmana eņģelīti
— Ja jūtu ko sliktu, no sirds lūdzu Dievu. Patiesībā to daru katru dienu, jo, lai mums veiktos, jātic un jālūdz. Un nedrīkst par kādu cilvēku slikti domāt vai runāt, tad viss ļaunais nāk atpakaļ — to esmu mācījusi bērniem, tāpat kā savulaik vecāki to mācīja man.
Esmu pārliecināta, ka cilvēks pats neko daudz savā dzīvē mainīt nevar, jo jāizdzīvo tas, kas lemts. Ja pats būsi labestīgs, ļaunums ies secen, — saka Dzidras kundze.
Viņas ģimene jau daudzus gadus apmeklē Kurmenes katoļu baznīcu. Reiz Dzidras kundze pamanīja, ka baznīcas dārzā ir sakropļota eņģelīša skulptūra, paņēma to un atjaunoja. Tā atkal iepriecina katru, kurš iegriežas dievnamā, taču Dzidras kundze pamanījusi, ka eņģelītis atkal jālabo, un viņa to darīs vēlreiz.
