Šī nedēļa sākās ar tik brīnišķīgu sniegputeni, ka domas jau sāka virpuļot par Ziemassvētkiem.
Šī nedēļa sākās ar tik brīnišķīgu sniegputeni, ka domas jau sāka virpuļot par Ziemassvētkiem. Tālu jau tie nav, bet droši vien līdz tiem sniegs vēl daudzkārt snigs un kusīs.
Šobrīd stipri puteņo arī politikā, bet tas gan nav saistīts ar mieru un labvēlību. Par savas vadītās valdības atkāpšanos paziņojis premjers Aigars Kalvītis. Mēs ar kolēģiem spriedām, ka dažs labs ministrs ir kā žirafe — tikai pēc ilgāka laika viņam “pielec”, ka vajadzētu tomēr atstāt amatu. Līdzīgi ir arī ar pašu premjeru. Pirms šīs Saeimas vēlēšanām viņam izdevās noturēt vadību un nostrādāt mazākumā. Šoreiz kuģis ir sašūpojies pamatīgāk.
Aigars Kalvītis savu atkāpšanos gan padarījis krietni pompozu, paziņodams, ka amatu pametīs 5. decembrī, jo vēlas, lai līdzšinējā valdība paliek savās vietās līdz nākamā gada valsts budžeta pieņemšanai un sagaidīts galīgais lēmums par administratīvi teritoriālās reformas karti. No vienas puses — tas ir pozitīvi, jo labam saimniekam jāpabeidz iesāktie darbi. Tikai diemžēl politika nav labdarības akcija, un, kā ne vienreiz vien esam pārliecinājušies, politiķi vispirms parūpējas par savām interesēm. Arī Kalvītim acīmredzot “jānobruģē” sev un savai partijai atkāpšanās taciņa, jo tajā pat politikas laukā tālāk vien būs jādarbojas.
Lai arī vēl kādam bija optimistiskas prognozes, tad pēdējā laika notikumi neraisa šaubas, ka šīs valdības dienas ir skaitītas. Tāpēc izbrīnīja fakts, ka ar tik lielu steigu apstiprināti trīs jauni ministri. Cik ilgi viņiem izdosies strādāt un kaut ko paliekošu dot valstij? Grūti pat spriest, kādi apsvērumi vadīja šos cilvēkus piekrist ieņemt šos amatus. Pat paši Tautas partijas politiķi atzinuši, ka no pašreizējās valdības ministriem, ko deleģējusi partija, amatus saglabāšot tikai viens vai divi. Tas gan neattiecoties uz diviem no jauna ievēlētajiem. Tikai dzīve pierāda, ka ne par ko nevar būt pilnīgi drošs un cēlu mērķu labā upurus var nest jebkurš.
Tomēr skumji, ka līdz ar Kalvīša aiziešanu no premjera amata, nepiedzīvosim tos septiņus treknos gadus, kurus tā visu laiku cerējām sagaidīt. Jālūko, ko solīs nākamais.
