Pirmdien, 5. novembrī, Rīgā, Kara muzejā, notika grāmatas “Latvija likteņa gaitās” atvēršanas svētki.
Pirmdien, 5. novembrī, Rīgā, Kara muzejā, notika grāmatas “Latvija likteņa gaitās” atvēršanas svētki. Uz tiem bija uzaicināta arī Aizkraukles latviešu biedrība, ko pārstāvēja šo rindu autore un valdes loceklis Harijs Jaunzems.
Grāmatas pirmais izdevums latviešu valodā iznācis 2006. gadā. Tās autori — Edmunds Smalkais un Jānis Vējiņš. Grāmatas otrais izdevums ir papildināts un izdots latviešu un angļu valodā. Šī grāmata ir vēsturisks apskats, kurā apkopotas bijušo karavīru leģionāru, kā arī vecākās paaudzes dažādu profesiju pārstāvju Austrālijā un arī Latvijā dzīvojošo cilvēku atmiņas. Tajā ir ietverts Latvijas vēsturnieka
Dr. Induļa Ķēniņa pārskats par Latvijas vēsturi, sākot no Ledus laikmeta līdz 1918. gadam, un arī par latviešu karavīriem Otrajā pasaules karā. Par Latviju krievu okupācijas laikā un pēc neatkarības atgūšanas raksta Latvijas vēsturnieks Andris Tomašūns.
Izlasot šo grāmatu, Latvijas viesi — militārpersonas, diplomāti, tūristi, kā arī Rietumos dzīvojošā latviešu jaunā paaudze, varētu gūt ieskatu Latvijas vēsturē. Šo grāmatu nolemts dāvināt Latvijas skolām un bibliotēkām. Mūs gan māc šaubas par vēstures faktu pilnīgumu šajā grāmatā, jo, piemēram, par pretošanās kustību vācu okupācijas laikā ir tikai dažas rindiņas, par latviešu karavīru gaitām frontes pretējā pusē nav ne vārda. Šos faktus katrs var vērtēt subjektīvi, bet vēsture tā ir. Skolās un bibliotēkās droši vien ir arī citi vēstures izziņas avoti, bet, ja ārzemju diplomātiem noliks priekšā šo grāmatu, viņi iegūs diezgan nepilnīgu un subjektīvu ieskatu Latvijas vēsturē.
Ar Vējiņa kungu, kurš pārstāv Austrālijas latviešu kopienu, Aizkraukles latviešu biedrībai jau radies kontakts, izdodot grāmatu “Mūžu mūžos būs dziesma”, un, cerams, pirmā sadarbība nebūs pēdējā. Viens mūsu grāmatas eksemplārs, protams, tika uzdāvināts pasākuma saimniecei — Kara muzeja direktorei Aijai Fleijas kundzei. Aizkrauklē interese par šo grāmatu ir minimāla.
