Induļa Burkas informācijai “Steidz izpārdot īpašumus”: “Nesaprotu, kāpēc padome grib pārdot vērtīgu īpašumu Aizkraukles centrā.
Induļa Burkas informācijai “Steidz izpārdot īpašumus”:
“Nesaprotu, kāpēc padome grib pārdot vērtīgu īpašumu Aizkraukles centrā. To taču var izmantot peļņas gūšanai. Nevienam nevajag viesnīcu pilsētas centrā, bet ir taču daudz dažādu iespēju — interešu kopu telpas, hostelis, studiju telpas… Dīvaina politika.”
Vise
“Starp citu, cik cilvēku var uzņemt viesnīcā? Varbūt to var uztaisīt par studentu dienesta viesnīcu, lai no rajona atbraukušie tajā var nakšņot par lētāku maksu. Vai tad KUKs nevar uztaisīt projektus, lai dabūtu Eiropas naudu, kā to izdarījuši citi uzņēmumi? Ja jau nevar, tad arī šo naudu nepavilks. Un vispār jautājums — cik procentu no iegūtās naudas tiks KUKam? Vai visi 100? Tad manis pēc — lai tiek!”
Uuuuu
“Jā, it kā jau viņi ir visu vietējo pašvaldību vadītāji, bet lēmumus izgudro lielākoties tie, kas tur strādā pastāvīgi — tātad rajona padomes vadība (ar Keišu, Ozoliņu un Libeku priekšgalā) un pārējie spečuki. Pareizi vien Indulis saka — tā vien izskatās, ka rajona padome savus īpašumus negrib atstāt tām pašvaldībām, kur tie ir, un šajā gadījumā rajona padome skauž nost Aizkraukles pilsētai… ha!”
Fantastic
“Laiks atgriezties atpakaļ vecajās administratīvajās teritorijās, un nu var redzēt rajona spices vīru savtīgumu”.
Vīzija
“Bet vai tad KUKam nevajag attīstīties? Tieši tādēļ tāds lēmums pieņemts. Un par lēmumu pieņemšanu nelemj trīs vadītāji, bet padome kopā. Vajag nākt uz sēdēm, piedalīties un tikai tad muldēt!”
Bet
Ināras Sudares viedoklim “Dārgie meli”:
“Mūsu atjaunotajā Latvijā mani drīz nekas vairs nespēs šokēt — ne koalīcijas deputātu un Saeimas vairākuma nicinošā attieksme pret pilsoņu un vēlētāju problēmām, nepieklājīgu žestu rādīšana un vēlētāju prasību ignorēšana, ne valdības vadītāja melošana, acīs skatoties no televizoru ekrāniem. Arī prezidenta pļāpāšana par augstām sfērām: tā gribas parādīt savu gudrību, ka, iesākot teikumu, to nevar loģiski pabeigt vai tēma pazūd un gala rezultātā uz jautājumu nav atbildēts. Kaut gan, kā dzirdējām, šodien Latviju var pieteikt Ginesa rekordam vai arī jāziņo Vatikānam par notikušiem brīnumiem: mirušie staigā ar kruķiem, brauc ar invalīdu ratiem, slēdz līgumus ar Labklājības ministriju par tehnisko palīglīdzekļu iegādi un piegādi. Gan jau vēl atklāsies, ka saņem arī pensiju un citus pakalpojumus, kurus apmaksā valsts. Bet Labklājības ministrija ar ministri priekšgalā tikai taisnojas: mēs neredzējām, neko nezinām.”
Miks
