Saņemot laikrakstu “Staburags”, vienmēr ar interesi izlasu jautājumu, kuru uzdod lasītājiem.
Saņemot laikrakstu “Staburags”, vienmēr ar interesi izlasu jautājumu, kuru uzdod lasītājiem. 18. oktobra laikrakstā bija publicēts jautājums: “Vai Latvijā jāļauj strādāt viesstrādniekiem?”. Piekrītu Vijai no Mazzalves, kura domā, ka nav jāatļauj, jo Latvijā ir tik daudz bezdarbnieku! “Staburagā” un citās avīzēs ir ļoti daudz darba piedāvājumu. Kā nebūs, ja nav kas strādā? Liela daļa latviešu, īpaši jaunieši, brauc laimi meklēt ārzemēs un pelnīt “lielu naudu”, strādājot garas stundas. Lai strādā tepat Latvijā tās garās stundas, kā ārzemēs, tad arī labi nopelnīs. Vajadzētu panākt, lai maksā lielākas algas. Pareizāk sakot, par padarīto darbu jāmaksā pienācīga alga, vienalga — vai tā būtu apkopēja vai priekšnieks. Ja pietiekami daudz maksātu, neviens nebrauktu peļņā uz ārzemēm. Iebraucējiem alga par jebkuru darbu ir trīs reizes lielāka nekā mūsējiem, tāpēc jau arī brauc uz ārzemēm laimi meklēt. Un kas tikmēr notiek mājās? Bērni paliek nepieskatīti, sāk klaiņot, zagt, un notiek visādas nebūšanas. Kamēr vecāki dzīvo ārzemēs, pelna lielu naudu, tikmēr ģimene aiziet postā. Jaunieši vienkārši ir izlaidušies, negrib strādāt. Mācīties arī negrib. Bet dauzīties pa pasauli gan — tur ir nolikts medus pods ar lielu, lielu karoti, laizi no rīta līdz vakaram, kamēr uznāk miegs.
Kaut es Latvijā nopelnītu mazāk, bet dzimtene paliek dzimtene. Var aizbraukt ekskursijās, paskatīties tos debesu brīnumus, bet tāpēc nav jāatstāj ģimene un dzimtene. Lai arī kādu naudu man maksātu, es nekad nebrauktu prom no Latvijas. Ārzemēs arī notiek dažādas nelaimes, ne vienmēr iet gludi.
